Pērn budžeta deficīts bija 4% no IK, liecina statistiķu aprēķini

Te var atgriezties vēsturē un skatīties, kā izveidojās šī situācija - inflācijas kāpums, nekustamā īpašuma (NĪ) burbulis. Valdība laikus nereaģēja, nesamazināja inflāciju un nevērsās pret straujo cenu kāpumu NĪ sektorā, apliekot ar nodokli spekulācijas ar īpašumiem. Tas tika veikts ar lielu novēlošanos, un tagad atkal visas šīs normas ir atceltas. Lielā mērā NĪ burbulis izveidojās tādēļ, ka TP/LC/LPP valdība, šo situāciju redzot, nereaģēja un neaplika spekulatīvos darījumus ar nodokli. Kaut kādi mēģinājumi tika veikti, bet ar lielu novēlošanos 2007. gada pavasarī, kad burbulis jau pats bija tuvu plīšanai. Taču pērn novembrī visus šos pasākumus atkal atcēla. Tautas partija aktīvi par to aģitēja tirgus atdzīvināšanas vārdā. Taču tikai ar nodokļa atcelšanu tirgu atdzīvināt nevar. Toties tad, kad atsāksies ekonomiskā aktivitāte, mēs ar savu nodokļu politiku atkal veicināsim spekulācijas ar nekustamo īpašumu. Tas nu tiešām būtu jāmaina, bet valdībai bija citādāks uzskats. Kopumā runājot par nodokļu sistēmu, es vienmēr esmu atbalstījis nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz kapitāla pieaugumu un īpašumu. Ja paskatāmies nodokļu slogu darbaspēkam, īpaši zemi atalgotam, redzam, ka tas vidēji ir lielāks nekā citās ES valstīs. Tai pašā laikā nodokļi kapitālam mums ir trīsreiz zemāki nekā ES. Arī īpašuma nodoklis: neraugoties uz NĪ burbuli, ieņēmumi no NĪ nodokļa šo gadu laikā samazinājušies no 1,2% līdz 0,6% no IKP, neraugoties uz to, ka NĪ cenas vairākkārt pieauga. Kaut kā jau tas tiek kompensēts. Mūsu gadījumā - ar augstākiem darbaspēka nodokļiem. Mūsu priekšlikums ir nodokļu sloga pārnešana.