Pētījumā par lielāko problēmu skolās nosauc disciplīnu

DnB Nord pētījums par izglītību

Aldis Baumanis, Dr.paed., Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētāja vietnieks

Pārdomas šeit varētu radīt kopumā augstais respondentu procents, kas norāda uz finansiālu iespēju trūkumu (35-44 gadus vecajiem pat 48%). Tas nozīmē, ka politiķiem ir jādomā gan par studiju kredītu sistēmas pilnveidošanu, gan arī par atbrīvošanu no dažāda veida nodokļiem, ja tiek segti dažādi mācību izdevumi. Šeit neizmantotu iespēju vēl ir ļoti daudz.

Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Ja 35% no iedzīvotājiem uzskata, ka viņiem nav vajadzības turpināt izglītoties, tas nozīmē, ka sabiedrībā nejūt vajadzību nepārtraukti mācīties un profesionāli pilnveidoties, tomēr tas ir izšķiroši ne tikai katra darbinieka konkurētspējai darba tirgū, bet arī uzņēmumu attīstībai, inovāciju ieviešanai un jaunu tirgus segmentu rašanai. Tieši zināšanas un prasmes jaunās zināšanas pielietot nākotnē var būt klupšanas akmens mūsu virzībai uz zināšanām balstītu ekonomiku.

Arnis Kaktiņš , SKDS direktors

Raksturojot sabiedrības uzskatus par izglītības sistēmā notiekošo, vērojams, ka atzīmju skalā līdz 5 izglītības kvalitātei vidējās vispārizglītojošās skolās un arodskolās, profesionāli tehniskajās skolās, sabiedrība kopumā liek 3 ar plusu, bet augstākajai izglītībai – 4 ar mīnusu. Un uz situācijas pasliktināšanos tiek norādīts biežāk nekā uz uzlabošanos.
Man „DnB NORD Latvijas barometrā” interesantas likās vairākas lietas – pirmkārt, tas, ka, domājot par valsts attīstības virzieniem, iedzīvotājiem prioritāte šķiet sociālo zinātņu apguve, nevis matemātika, dabas zinības vai tehniskās zinības.
Otrs – parādās aizvien vairāk prognožu, ka būs jāstrādā un jāmācās līdz sirmam vecumam, tomēr iedzīvotāji par galveno šķērsli tam, lai turpinātu mācīties, paaugstinātu kvalifikāciju, atzīst – „nav vajadzības”. Turklāt to saka ne tikai gados vecāki cilvēki, bet arī ceturtā daļa vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem.

Aivita Putniņa, sociālantropoloģe

„DnB NORD Latvijas barometrs” parāda tikai aisberga redzamo pusi. Latvijā īsti nav bijis sabiedrībā atpazītu kritēriju un apsekojumu izglītības kvalitātes celšanai. Respondenti gana atturīgi vērtē izglītības kvalitāti, teju trešā daļa nespēj pateikt, vai izglītības sistēma Latvijā spēj dot labāku pamatu konkurētspējai nekā izglītība, kas iegūta ārvalstīs.