Pietrūka simtpiecdesmit tūkstoši balsu

Lai gan izskanējis viedoklis, ka vēlētāju augstā aktivitāte skaidrojama ar neapmierinātību ar šīs - 9.Saeimas - darbu, Valsts prezidents Valdis Zatlers tomēr negrasās izmantot savas pilnvaras, lai parlamentu atlaistu. "Referendumā bija skaidri noformulēts jautājums - vai tauta vēlas sev tiesības atlaist Saeimu, un uz šo konkrēto jautājumu ir atbildēts, citu jautājumu referendumā nebija," strikti pauda V.Zatlers, kā atbildot uz mazākuma partijas Jaunais laiks aicinājumu atlaist parlamentu. Vairāk nekā par varas partijām Lai Satversmes izmaiņas stātos spēkā, par tām būtu jānobalso vismaz 757 607 vēlētājiem. Referendumā piedalījās kopumā 628 831 cilvēks jeb virs 40% visu balsstiesīgo, par grozījumiem balsoja virs 608 000, pret - nepilni 19 000. Grozījumus atbalstīja ievērojami vairāk vēlētāju, nekā 2006.gadā 9.Saeimas vēlēšanās nobalsoja par pašreizējām varas partijām - kopumā 469 934 vēlētāji (par Tautas partiju 177 481, par Zaļo un zemnieku savienību 151 595, par LPP/LC 77 869, par Tēvzemei un brīvībai/LNNK 62 989). Vēlēšanās piedalījās 60,98% balsstiesīgo. Vēl aktīvāki nekā šajā referendumā vēlētāji bija tautas nobalsošanās par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kā arī par grozījumiem pilsonības likumā. Piedāvās grozīt Satversmi Vērtējot referenduma iznākumu, gan sabiedrībā pazīstami cilvēki, gan mazākuma, gan varas partiju politiķi atzīst - Satversme ir jāgroza, jo pietiekami liela tautas daļa to atzi­nusi par nepieciešamu. V.Zat­lers nākamnedēļ sasauks Saeimas ārkārtas sesiju, lai Prezidijam iesniegtu priekšlikumu ar likumdošanas iniciatīvu, grozot Satversmi un paredzot vēlētājiem šādas tiesības. "Šajos pilsoņos jāieklausās, jāsadzird, jārīkojas." Iniciatīva balstīta uz prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas secināto - vēlme tautai deleģēt tiesības referendumā izlemt Saeimas likteni kopumā atbalstāma, taču 2.augusta referenduma grozījumos vairākas lietas uzlabojamas. Pirmkārt, komisija aizrādījusi, ka būtu vēlams noteikt augstāku nepieciešamo balsu skaitu, lai Saeimu atlaistu (referendumā piedāvātajā variantā Saeima būtu atlaista, ja balsotāju skaits referendumā būtu vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsojis par parlamenta atlaišanu, savukārt komisija piedāvā paredzēt - parlaments atlaists, ja par to nobalsojusi vismaz puse no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita). Otrkārt, komisija ieteikusi paredzēt termiņus, kad Saeimas atlaišanu nedrīkst rosināt (pusgadu pirms Saeimas vai Valsts prezidenta ievēlēšanas, kā arī pusgadu pirms parlamenta vai prezidenta pilnvaru termiņa beigām). Treškārt, komisija rosināja paplašināt paša prezidenta pilnvaras, lai viņš varētu atlaist Saeimu, neriskējot ar amatu (šādu likumdošanas iniciatīvu V.Zatlers jau nodeva parlamenta prezidijam jūnijā sākumā). Par tautas tiesībām atlaist Saeimu viņš neesot varējis ierosināt likumu, iekams nebija zināms referenduma iznākums. Jāizpilda līdz gada beigām Līdzīgi kā ar prezidenta funkciju paplašināšanu, arī par vēlētāju tiesībām atlaist Saeimu V.Zatlers negatavojas Saeimai piedāvāt gatavu likumprojektu, bet gan tikai iniciatīvu. "Likumdevējs mums ir Saeima, tātad konkrēto tekstu sagatavos Saeima," pauda V.Zatlers, aicinot atbildīgo - Juridisko komisiju - šajā darbā iesaistīt arī konstitucionālo tiesību komisijas ekspertus. Grozījumiem esot jābūt gataviem līdz Ziemassvētkiem, uzskata V.Zatlers, kura rīcībā esot divi mehānismi, kā deputātu darbu pasteidzināt - iespēja sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes, kā arī tiesības rosināt parlamenta atlaišanu. Virkne Dienas uzrunāto sabiedrības aktivitāšu vērotāju gan atzīst, ka pēc referenduma gaida ko vairāk par grozījumiem Satversmē - arī varas partiju politiķu attieksmes maiņu, pavēršanos pret vēlētājiem, nevis norobežošanos savā pasaulē, lēmumu skaidrošanu, rēķināšanos ar tik lielas tautas daļas pausto gribu.