Pīlēns: Lata stabilitāte nedrīkst stāvēt visam pāri

Tieši tāpat viņš valdības rīcību kritizēja arī iepriekšējā nesenajā intervijā laikrakstam _Latvijas Avīze_.«Nejūtu, ka valdībā būtu kādi eksperti, kuri prastu analizēt valsts turpmāko attīstību. Ja mēs esam aizņēmušies 7,5 miljardus eiro, tad mums arī jāzina, kā mēs tos atdosim. Izskatās, ka neviens to nezina. Un kas ir nodrošinājums šiem miljardiem? Izmantojot to valsts ekonomikas glābšanas paketi, kas mums likta priekšā, šī nauda nav atdodama. Nākamais jautājums - kas tiek ieķīlāts? Man, protams, var atbildēt, ka tā ir slepena vienošanās ar SVF, bet es varu pieņemt, ka nodrošinājums, piemēram, ir Latvijas meži vai Latvenergo. Pēc tam paliek daži veselīgi uzņēmumi, kas var nonākt, teiksim, kādas Skandināvijas valsts īpašumā,» norāda uzņēmējs.«Šie noteikumi ir norunāti nakts tumsā un miglā. Alegoriski runājot, sanāk tā, ka valdība uz kredīta nopirkusi slaucamo aparātu, par to samaksājot ar savu vienīgo govi...»U.Pīlēns piekrītot ekonomistam Uldim Osim, kurš esot paudis viedokli, ka vajadzēja paplašināt lata koridoru, nepārņemt _Parex _banku un nepaaugstināt nodokļus.Ja paplašinātu lata koridoru, «ikviens strādātājs domātu, kā kompensēt šo iztrūkumu, nevis tā kā tagad - cilvēks tiek iedzīts bezdarbā, strupceļā, viņam nav nekādas motivācijas ķepuroties», izsakās Liepājas uzņēmējs.«Un vēl. Lata stabilitāte nedrīkst stāvēt pāri visam - pāri ekonomiskajai telpai un nācijas eksistences telpai. Nauda ir instruments, ko izmanto ekonomisko procesu stabilizēšanai, nevis nauda ir pašmērķis,» uzsver uzņēmējs.