Pilsētu mēri kā galveno apsvērumu savai nostājai min pašvaldību darbības produktivitātes veicināšanu, ja deputātu sastāvs tajās būs viendabīgāks.
Pašvaldību amatpersonas arī pauda cerību, ka ar parlamenta atbalstītajiem grozījumiem būs iespējams novērst Jūrmalas radīto precedentu, uz ko kā negatīvu pārvaldes darbības piemēru tika norādīts vairākkārt.
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) gan pieļāva, ka, iespējams, nav kompetents vērtēt tieši to pašvaldību darbības principus, kurās iedzīvotāju skaits ir neliels, tomēr atkārtoti pauda uzskatu, ka saskaldīts domes sastāvs nenodrošina efektīvu tās darbību.
"Bet arī tur [mazajās pašvaldībās] - ja uz astoņām deputātu vietām ir sešas partijas, tad attīstību veicinoši lēmumi tur netiek pieņemti," savos novērojumos dalījās Sesks.
"Redzot, kādas problēmas pašlaik ir pašvaldībās, domāju, ka tas [grozījums likumā par pašvaldību vēlēšanām] ir tikai vajadzīgi un apsveicami," sacīja Liepājas mērs un piebilda, ka gan jau arī reģionālā reforma savus secinājumus par pārvaldes praksi ieviesīs, kā arī pieļāva, ka turpmākā pieredze noteikti radīs nepieciešamību atkal veikt jaunas izmaiņas normatīvos saistībā ar pašvaldību darbību.
Arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Latvijas Zemnieku savienība) minimālo 5% sliekšņa noteikšanu vērtē kā atbalstāmu grozījumu, "jo šā priekšnoteikuma izpildīšana radīs spēcīgāku partiju pārstāvniecību pašvaldībās un mazinās sadrumstalotību".
Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Didzis Zemmers ("Jaunais laiks") atzina, ka Jūrmalas piemērs pierādot to, ka šādi grozījumi tomēr ir vajadzīgi. Viņš gan arī skaidroja, ka vismazākajām jeb tām pašvaldībām, kurās ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits, tas tomēr nebūtu labākais variants.
"Tur tomēr ir jāpārstāv visas teritorijas. Ja ir reģionālās partijas, kuras katra vēlas pārstāvēt kādas novada daļas lokālās intereses, tad tā tagad jau būs problēma," piebilda Zemmers.
Savukārt uz jautājumu par Jūrmalas pašvaldības nostāju šajā jautājumā domes sabiedrisko attiecību speciālists Aldis Bērziņš atbildēja, ka pilsētai šie grozījumi nevienā aspektā nav personīgi vērtējami un attiecināmi, jo Jūrmalas iedzīvotāju skaits arī iepriekš pārsniedza noteikto ierobežojumu, zem kura pašvaldības sastāvu varēja veidot, neievērojot 5% principu, līdz ar to arī domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica ("Jūrmala - mūsu mājas") pārstāvētā partija ir spējusi pēdējās vēlēšanās pārsniegt šo barjeru.
"Sadrumstalotība, protams, neveicina domes darbību," tomēr piebilda Bērziņš.
Jūrmalas domē darbojas 15 deputātu, kuri kopumā pārstāv 11 partiju.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, kas paredz noteikt 5% barjeru visu pašvaldību vēlēšanās neatkarīgi no iedzīvotāju skaita tajās.
Likumprojekta galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz, ka deputātu vietu sadalē pilnīgi visās pašvaldībās nepiedalīsies tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās būs saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Līdz šim spēkā esošajā likuma redakcijā šis ierobežojums tika paredzēts tikai tām pašvaldībām, kurās reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju, līdz ar to deputātu mandātus varēja iegūt arī tie mazo pilsētu kandidātu saraksti, kas vēlēšanās bija ieguvuši mazāk nekā 5%.
Nākamā gada 6.jūnijā Latvijā norisināsies pašvaldību vēlēšanas. Līdz vēlēšanām iecerēts pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz izveidot valstī deviņas republiku pilsētu un 103 novadu pašvaldības, līdz ar to beidzot pastāvēt rajona pašvaldībām. Pēc pašvaldību reformas, pagastiem apvienojoties novados, palielināsies arī novada administratīvā teritorija un iedzīvotāju skaits tajā.