2006./2007. gadu mija sakrita ar jaunā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica 100 dienu periodu. Pirmās 100 dienas ir laiks, ko dod ikvienam jaunam censonim, lai tas parādītu savas spējas, varēšanu un arī – nosprausto kursu.
Pirmajās dienās Raimonds Munkevics izveidoja spēcīgu koalīciju, apvienojot pat Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputātus ar PCTVL un Dzimteni. Koalīcija ātri ieguva neformālu nosaukumu „Tēvzemei un Dzimtenei/PCTVL”.
Attīstības plāns - savējiem
Stājoties amatā, jaunais priekšsēdētājs kā savu prioritāti Nr. 1 noteica pilsētas attīstības plānu, uzsverot paredzamā procesa caurspīdīgumu un sabiedrisko organizāciju iesaistīšanu. Sabiedriskās organizācijas tika iesaistītas. Taču tikai tik lielā mērā, lai pārbaudītu savu bezspēcību ierēdniecības priekšā. Delnai un Jūrmalas aizsardzības biedrībai tajā bija reprezentatīva funkcija, bet pārējās sabiedriskās organizācijas bija savējie – Munkevica partijas biedri, kas panāca savu interešu īstenošanu. Sabiedrība par savu (bez)spēku pārliecinājās īsi pirms 7. decembra domes sēdes, kad pēc sabiedriskās apspriešanas pāris „savējiem” tika iegrozīti zemes gabali un domes sēdē apstiprināti vēl pāris priekšlikumi. Viens no tiem bija pat steigā ierakstīts ar roku. Vēl viena sabiedriskā apspriešana tika izsludināta nevis, lai ņemtu vērā 7000 iedzīvotāju vēlmes un saglabātu priedes, bet lai likuma priekšā sakārtotu veikto izmaiņu juridiskās nianses. Tomēr šie grozījumi ir sīkums salīdzinājumā ar to, ko viņš ir sagatavojis Jūrmalai tuvākajā laikā. Pieļauju, ka jaunais attīstības plāns ir viens no iemesliem, kāpēc viņam nepieciešama iespējami drīza atgriešanās mēra krēslā.
Nekustamo īpašumu afēras un jaunie apbūves noteikumi to atbalstam
Jau pirmajās 100 dienās Munkevica vadībā tika veikli izstrādāti Jūrmalas apbūves noteikumi, kas ļāva palielināt apbūves intensitāti pilsētas vēsturiskajās un zaļajās zonās, būvējot augstāk, vairāk, dziļāk kāpās. Visi pieprasījumi gan skatīti netika – uz tiem vajadzēja būt īpašai domes priekšsēdētāja vīzai.
Šie noteikumi bija īpaši arī ar to, ka ļāva „Jūrmala – mūsu mājas” biedram un lielākajam sponsoram Mārim Dzenītim īstenot pēdējos gados lielāko nekustamo īpašumu afēru – attīstīt slēgtas slēpošanas trases „Kāpa” projektu, kas 2009.gada nogalē apšaubāmā veidā tika pārdots Borisa Tetereva pilnvarotai personai par 50 miljoniem latu. Tur joprojām notiek tiesu darbi. Labotie būvnoteikumi paredzēja piemērot individuālus noteikumus (apbūves blīvumu, intensitāti, brīvo zaļo teritoriju, ēku un būvju stāvu skaitu) paaugstinātas bīstamības un videi kaitīgam objektam. Toreiz šie riski vērtēti netika, jau tolaik raidot skaidrus signālus par labi izplānotu krāpniecisku shēmu.
Saistībā ar nekustamajiem īpašumiem tika īstenota vēl viena virtuoza shēma: naudas izkrāpšana no domes - par 800 tūkstošiem latu Dzenīša māte un brālis Jūrmalas pašvaldībai pārdeva 54 tūkstošu latu vērtu īpašumu Priedainē bērnudārza celtniecībai, neskatoties uz to, ka zeme šim mērķim pašvaldībai Priedainē jau bija paredzēta. Neviens nelolo ilūzijas, ka šajā laikā nav īstenotas vēl citas nekustamo īpašumu shēmas, kas palikušas apslēptas sabiedrības acīs.
Ceļu vietā – futbola fani
Dome šajās dienās noteica savas prioritātes un tās bija ne sociālās garantijas, ne sabiedriskais transports, pat ne sports, bet gan... futbola fani. Munkevics paziņoja, ka Rīgas ielas remonts ir pārāk dārgs un tam paredzēto naudu novirzīja Slokas stadiona tribīņu būvniecībai. Katrs jūrmalnieks ieskaitot zīdaiņus un pensionārus par šo 4 miljonus vērto veidojumu ar 2500 vietām samaksāja 80 latus. Diemžēl objekts pat neatbilst kritērijiem, kas nepieciešami starptautisku sacensību organizēšanai.
Dome steigā atbalstīja 100 000 latu piešķiršanu futbola laukuma sagatavošanai, lai varētu uzlikt uz tā dāvinātu lietotu mākslīgu segumu. Pāris šādu dāvinājumu pieņemšana var novest pašvaldību līdz bankrotam. Ja kāds uzdāvinātu pašvaldībai lidmašīnu, vai domnieki gāztu priedes un būvētu lidlauku?
Ceļu tīrīšana
Steigā rīkotā konkursā tika noteikts uzvarētājs mehanizētai un nemehanizētai Jūrmalas ielu un ietvju tīrīšanai par 1,2 miljoniem latu gadā. Papildus, nepilnus 300 000 latus uzvarētājs ieguva sarunu procedūrā. Latvijā ietvju tīrīšana ir māju saimnieku pienākums. Iepirkums paredz tīrīt tikai Jūrmalas centrālajā daļā, kur lielākoties dzīvo turīgi jūrmalnieki. Bet nomales, kur dzīvo gados veci ļaudis, tika aizmirstas. Tur pat greiderēts netiek, kur nu vēl asfaltēts vai tīrīts.
Kas paliek pāri – ierēdņiem un savējiem
Tā kā svarīgi ir atalgot klusējošus ierēdņus, kas sagatavo juridiski precīzus dokumentus finanšu shēmu īstenošanai, kā ievērības cienīgs darbs Munkevica astoņkāja sistēmas stiprināšanai jāmin domes ierēdņu algu palielināšana par 33%. Plus gada nogalē vēl ierēdņiem tika piešķirtas dāsnas prēmijas 100 000 latu apjomā. Uz šī fona nožēlojami izskatījās domes plaši izreklamētie 3000 lati jaungada dāvanām mazturīgajiem jūrmalniekiem.
Lai spodrinātu savu tēlu, tika paredzēti 83 000 latu mediju attiecību veidošanai - uzpirkšanai.
Plus jauna mašīna pašam sev kā priekšsēdētājam un asfalts līdz mājai – sīkums, bet patīkami...