Pīters Singers: Liekulība atklātā jūrā?

Sabiedriskā doma par vaļu medībām ir dramatiski mainījusies, un ne tikai Austrālijā vien. Greenpeace sāka protestus pret austrāliešu vaļu medībām, un valdība uzdeva atvaļinātajam tiesnesim Sidnijam Frostam vadīt šīs prakses izmeklēšanu. Kā nobažījies austrālietis un filozofijas profesors, kas strādā pie ētikas mūsu attieksmē pret dzīvniekiem, es devu savu ieguldījumu. Es neapgalvoju, ka vaļu medības būtu jāizbeidz tāpēc, ka vaļi ir apdraudēta suga. Es zināju, ka daudzi speciālisti ekologi un jūras biologi izvirzīs šo argumentu. Tā vietā es norādīju, ka vaļi ir sociāli zīdītāji ar lielām smadzenēm, viņi spēj baudīt dzīvi un just sāpes — un ne tikai fiziskās sāpes, bet arī, ļoti iespējams, bēdas par viena sava grupas biedra zaudējumu. Vaļus nevar humāni nogalināt — tie ir pārāk lieli, un pat ar sprāgstošu harpūnu ir grūti trāpīt valim pareizajā vietā. Vēl vairāk, vaļu mednieki nevēlas izlietot daudz sprāgstvielu, jo tā saspridzinātu vali gabalos, bet galvenais mērķis ir iegūt vērtīgo eļļu vai gaļu. Tāpēc harpunēti vaļi parasti mirst lēni un mokoši. Radīt ciešanas nevainīgām būtnēm bez ārkārtīgi svarīga iemesla ir nepareizi. Ja būtu kāds dzīvības vai nāves jautājums, ko cilvēki varētu atrisināt, vienīgi nogalinot vaļus, iespējams, ka ētiskos iebildumus pret to varētu pārvarēt. Taču cilvēkiem nav būtiski svarīgas vajadzības nogalināt vaļus. Viss, ko mēs iegūstam no vaļiem, ir dabūjams citur bez nežēlības. Tādējādi vaļu medības ir neētiskas. Frosts piekrita. Viņš teica, ka vaļu nogalināšanas paņēmieni neapšaubāmi ir necilvēcīgi — viņš tos raksturoja pat kā "ārkārtīgi šausmīgus". Viņš arī uzsvēra "reālu iespēju, ka mums ir darīšana ar būtnēm, kurām ir pārsteidzoši attīstītas smadzenes un augsta inteliģences pakāpe". Premjerministra Malkolma Freizera konservatīvo valdība pieņēma viņa ieteikumu izbeigt vaļu medības, un Austrālija drīz kļuva par valsti, kas vēršas pret vaļu medībām. Kaut arī Japāna ir apturējusi plānu nogalināt kuprainos vaļus, japāņu vaļu mednieku flote tomēr nogalinās aptuveni 1000 citu vaļu, galvenokārt mazākos minkvaļus. Japāna pamato vaļu medības ar "pētniecību", jo Starptautiskās Vaļu medību komisijas noteikumi atļauj valstīm nogalināt vaļus šādiem nolūkiem. Taču šķiet, ka pētniecības darba mērķis ir zinātniski pamatot vaļu komerciālo medību atsākšanu; tātad, ja vaļu medības ir neētiskas, tad arī paši pētījumi ir gan nevajadzīgi, gan neētiski. Japāna pauž, ka tā vēloties risināt diskusiju par vaļu medībām mierīgi, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, bez "emocijām". Japāņi uzskata, ka kupraino vaļu skaits ir pietiekami pieaudzis, lai 50 vaļu nogalināšana neapdraudētu sugu. Šajā šaurajā jautājumā viņiem varētu būt taisnība. Taču nekāda zinātne nevar mums pateikt, vai vajadzētu vai arī nevajadzētu nogalināt vaļus. Japānas vēlmi turpināt nogalināt vaļus "emocijas" motivē ne mazāk kā vides aizstāvju pretošanos tai. Vaļu ēšana nav nepieciešama japāņu veselībai vai labākam uzturam. Tā ir tradīcija, ko viņi vēlas turpināt, acīmredzot tāpēc, ka daži japāņi ir emocionāli piesaistīti tai. Tomēr japāņiem ir viens arguments, kuru nevar tik viegli atmest. Viņi apgalvo, ka rietumvalstis iebilst pret vaļu medībām tāpēc, ka tām vaļi esot īpaši dzīvnieki, tāpat kā indiešiem govis. Japāņi atgādina, ka rietumvalstīm nevajadzētu mēģināt uzspiest viņiem savus kultūras uzskatus. Labākā atbilde uz šo argumentu ir atziņa — ne jau tikai kāda viena kultūra uzskata, ka sagādāt nevajadzīgas ciešanas apzinīgām būtnēm nav pareizi. Piemēram, tā ir viens no galvenajiem priekšrakstiem vienai no Japānas galvenajām ētiskajām tradīcijām — budismam. Taču rietumvalstu pozīcijas ir vājas, lai dotu šādu atbildi, jo tās pašas sagādā tik daudz nevajadzīgu ciešanu dzīvniekiem. Austrālijas valdība kategoriski iebilst pret vaļu medībām, tomēr tā katru gadu atļauj nogalināt miljoniem ķenguru, un tas ir slaktiņš, kas sagādā dzīvniekiem lielas ciešanas. To pašu var sacīt par dažādām medību formām citās valstīs, nemaz nerunājot par milzīgajām ciešanām, ko dzīvniekiem sagādā audzēšana rūpnieciskajās fermās. Vaļu medības ir jāizbeidz, jo tās nodara nevajadzīgas ciešanas sociāliem, saprātīgiem dzīvniekiem, kas paši spēj baudīt savu dzīvi. Taču Japānas apsūdzībām kultūras rakstura aizspriedumos rietumvalstis nevarēs pretoties tikmēr, kamēr tās nepievērsīsies nevajadzīgajām dzīvnieku ciešanām pašas savās zemēs. Publicēts sadarbībā ar Project Syndicate.