Nesenie gadījumi ar izbēgušo Nīlas krokodilu, kurš uz Latviju, visticamāk, atceļojis nelegāli, kā arī dīķī izlaistajām piraijām, liecina, ka valstī eksotisko dzīvnieku kontrole ir slikta. Arī paši atbildīgie dienesti atzīst — strādāt traucē robi likumdošanā.
Kaitējums dabai
Kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes CITES pārvaldības un atļauju daļas vadītāja Gita Strode, patlaban Latvijā reģistrēta 21 savvaļas dzīvnieku kolekcija. Tajās ietilpst lāči, dekoratīvie putni, burunduki, vilki, arī trīs krokodili u.c. "Lielākoties šīs visas kolekcijas ir arī labi zināmas un tūristu apmeklētas vietas, piemēram, Rīgas zooloģiskais dārzs, Latgales zoo. Varbūt tikai kādas trīs, četras no tām ir privātkolekcijas," lēš G.Strode.
Arī zooveikalos nopērkamajām zivtiņām, papagaiļiem, šinšillām jābūt dokumentiem par to izcelsmi. Pēdējos divos gados Valsts vides dienests pāris reižu sodījis zooveikalus par to, ka papagaiļiem nav nepieciešamās dokumentācijas. Par to draud administratīvais sods līdz 1000 latiem.
Taču, kas notiek tālāk ar šiem dzīvniekiem, kad viņus kāds zooveikalā ir iegādājies, to atbildīgie dienesti nevar izkontrolēt. Spriežot pēc portālā ss.lv ievietotajiem sludinājumiem, visvairāk cilvēki pašreiz vēlas atbrīvoties no mājas seskiem, dažādām zivtiņām, papagaiļiem. Topā ir arī sarkanausu bruņurupuči. Rīgas zooloģiskā dārza atbalsta biedrības vadītājs Ingmārs Līdaka stāsta, ka uz zoodārzu ir nepārtraukta sarkano bruņurupuču plūsma — cilvēkiem tie apnikuši, un viņi tos nogādā zoodārzā. "Sarkanausu bruņurupuči — tā ir liela sērga. Tos aizliedza ievest Eiropā un tirgot, jo viņi var kā invazīvā suga iedzīvoties un izspiest dabisko sugu, piemēram, mūsu Latvijas purva bruņurupuci," stāsta Valsts vides dienesta dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja vietniece Inta Deimantoviča. Speciālisti patlaban savvaļā nevienu sarkanausaino vēl nav manījuši.
Latvijas dabai neraksturīgu savvaļas dzīvnieku palaišanu brīvībā aizliedz arī likums. Par to draud administratīvais sods. Taču, kā pierāda izbēgušā Nīlas krokodila un piraiju gadījumi, dzīvnieku saimniekus ir teju neiespējami atrast.
Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš aicina cilvēkus nebūt tik bezatbildīgiem un brīdina, ka ikviens eksotiskais dzīvnieks, kurš tiek izlaists Latvijas dabā, var tai nodarīt neatgriezenisku kaitējumu. "Netrūkst piemēru, kad ievesti dzīvnieki tiešām pieraduši pie klimata un iedzīvojušies. Amerikas ūdeles, ērces, rotans," stāsta M.Pupiņš. Zivs rotans esot ievesta no Krievijas Tālajiem Austrumiem, izlaista dabā un tagad iznīcinot visu, kas ir dīķī, — vardes, krupjus un gliemežus, apēd ūdenszāles. "Daudz ugunskrupju Latgalē gājis bojā rotanu dēļ," stāsta M.Pupiņš. Pēc speciālistu domām, krokodili un piraijas Latvijas ziemu nepārciestu, bet bruņurupuči to varētu. Šovasar uz Latgales zoodārzu jau atceļojuši divi brīvībā palaisti "ārzemnieki" — Tālo Austrumu mīkstaudainais bruņurupucis un bruņurupucis no Vidusāzijas.
Nopirkt var, turēt nedrīkst
Savukārt indīgus un plēsīgus savvaļas dzīvniekus, kā arī pērtiķveidīgos un jūras zīdītājus, Dzīvnieku aizsardzības likums vispār aizliedz turēt kā mājdzīvniekus. Taču izmukušajam Nīlas krokodilam un izmakšķerētajām piraijām, visticamāk, ir bijuši saimnieki. I.Deimantoviča atzīst, ka lielākā daļa mājās turēto šāda veida eksotisko dzīvnieku ir nelegāli.
Taču ne gluži krokodilu, bet citu plēsīgu un indīgu dzīvnieku piedāvājums ir gan zoo veikalos, gan interneta portālos. Piemēram, sludinājumu serverī ss.lv kāds solās par 50 latiem labās rokās atdot skorpionu. "Man viņš jau gadu ir. Bet nesen izmuka. Tad sapratu, ka esmu pārāk izklaidīgs skorpiona turēšanai," stāsta sazvanītais skorpiona īpašnieks. Viņš gan nevarēja atbildēt ne no kurienes skorpions atceļojis, ne kādas sugas pārstāvis tas ir.
Arī veikalā Dino zoo bez kāmīšiem, papagaiļiem un citiem var iegādāties skorpionus, zirnekļus un čūskas. Dino zoo centra iepirkumu daļas vadītājs Mihails Orlovs stāsta, ka reizi nedēļā kāds no šiem dzīvniekiem tiek arī nopirkts: "Tos spontāni nepērk. Pārsvarā pērk tie, kas kaut ko no tā saprot." Viņš arī norāda, ka "Latvijā likumdošanas par dzīvnieku tirgošanu praktiski nav, vienkārši Eiropas Savienības direktīvas jāievēro".
Arī speciālisti atzīst, ka robi likumdošanā traucē viņiem strādāt. "Ļoti daudz tirgotāju izmanto slideno Dzīvnieku aizsardzības likumu, jo tajā nekur nav pateikts, ka tos nedrīkst pārdot. Tas nozīmē, ka varu nopirkt un šīs darbības nav sodāmas. Sodāms ir tas, ka turu šādu dzīvnieku mājās. Bet konstatēt, ka viņš šo dzīvnieku tur mājās, mēs nevaram, jo mums nav tiesības pārmeklēt privātīpašumu," saka I.Deimantoviča. Speciālisti gan cer, ka drīzumā situācija mainīsies un būs iespējams sodīt arī par tirgošanu, jo patlaban Zemkopības ministrija (ZM) izstrādā minētā likuma grozījumus. ZM Veterinārā departamenta dzīvnieku veselības un labturības nodaļas vadītāja vietniece Dace Lauska apgalvo, ka pašreiz izstrādātie likuma grozījumi aizliegtu jebkuru darbību šiem dzīvniekiem — gan pārdošanu, gan dāvināšanu, gan turēšanu. 11.jūlijā grozījumi tika nosūtīti Valsts kancelejai. Ministrijā cer, ka Saeima tos varētu izskatīt vēl šogad.