Plāno pabeigt darbu pie priekšvēlēšanu aģitācijas likumu grozījumiem

Galīgajam lasījumam gan saņemti arī vairāki deputāta Vladimira Buzajeva (_PCTVL_) un viņa pārstāvētās frakcijas priekšlikumi, tomēr O.Spurdziņš prognozēja, ka būtiskas izmaiņas likumprojektā vairs netiks veiktas. Viņš uzsvēra, ka galvenās izšķiršanās un kompromisa meklējumi deputātiem bijuši jau likumprojekta otrajā lasījumā.«Tas ledus, uz kura pamata veidojām kompromisus, ir ļoti plāns,» atzina deputāts, atgādinot par komplicēto debašu posmu, veidojot redakciju par aģitācijas tēriņu ierobežojumiem, priekšvēlēšanu «klusuma perioda» noteikšanu, kā arī trešo personu īstenotās aģitācijas nosacījumiem.Jau vēstīts, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstu likumprojektiem par priekšvēlēšanu aģitāciju jau pauda novembra vidū, līdz ar to arī lemjot par divu dienu «klusēšanas perioda» noteikšanu pirms Eiroparlamenta, Saeimas, kā arī pašvaldību vēlēšanām.Šie grozījumi likumos «Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām», kā arī «Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām» nosaka liegumu aģitēt par vai pret kādu no kandidātu sarakstiem gan vēlēšanu norises dienā, gan vienu dienu pirms tām.Grozījumi paredz likumos noteikt 120 dienu ilgu priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, definēt trešās personas jēdzienu, kā arī uzlikt masu medijiem pienākumu informēt KNAB par noslēgtajiem reklāmas līgumiem.Deputāti atbalstīja arī ierosinājumu noteikt raidorganizācijām un preses izdevumiem pienākumu aģitācijas perioda sākumā publiskot raidlaika un laukuma izcenojumus reklāmas izvietošanai, liedzot tiesības pēc šā paziņojuma tomēr tos mainīt.Līdz ar to likumprojektos iekļauts arī nosacījums, ka līgumus par reklāmas izvietošanu varēs slēgt tikai tieši starp partijām un medijiem, izslēdzot starpnieku pakalpojumus.