Valdībā pieņemtā likumprojekta redakcija paredz, ka visās valsts finansētajās augstskolās mācībām jānorit latviešu valodā vai arī kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām. Savukārt privātajām augstskolām, kuras nesaņem nekādu valsts budžeta finansējumu, joprojām būs iespējas brīvi izvēlēties valodu, kādā īstenot studiju programmas. Iepriekš likumprojektu bremzēja nespēja vienoties par to, vai studijas iespējamas arī krievu valodā, pret ko visasāk iestājās TB/LNNK pārstāvji. Partijas priekšsēža vietnieks, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš otrdien Dienai uzsvēra, ka krievu valoda Latvijas augstskolās iespējama tikai «tajos gadījumos, kad mēs runājam par valodas mācīšanu, varbūt par kādiem īpašiem priekšmetiem, kur šī konkrētā valoda ir nepieciešama». Iespējai, ka augstākās izglītības programmas nevajag īstenot krievu valodā piekrīt arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS): «Ja mēs orientējamies uz vieslektoriem kā izciliem zinātniekiem, tad viņiem nav valodas problēmu. Nav izcilu zinātnieku, kuriem ir tikai viena valoda.»
Politiķi panāk kompromisu par augstākās izglītības ieguves valodu
Otrdien uz valdības sēdi atnākušo augstākās izglītības jomas pārstāvju sejās bija manāms atvieglojums — beidzot tālāk aizvirzījās ilgstoši iestrēgušais Augstākās izglītības likumprojekts, kas paredzēts Latvijas augstākās izglītības modernizēšanai un konkurētspējas veicināšanai. Galveno barjeru, kas kavēja likumprojektu, valdība pārkāpa, vienojoties par augstākās izglītības ieguves valodu, un tālāk likumprojektu pāradresējot Saeimai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.