Tomēr ir grūti prognozēt tālāko situācijas attīstību Lībijā pēc bombardēšanas beigām, kā arī notikumu virzību Ziemeļāfrikas reģionā, sacīja Ozoliņa.
Latvijas pozīcija, atbalstot starptautiskās koalīcijas veiktās militārās akcijas, ir likumsakarīga, jo Eiropas Savienība (ES) jau no brīža, kad sākās Lībijas krīze, norādīja uz cilvēktiesību pārkāpumiem un nepieciešamību atbalstīt opozīciju. Līdz ar to Latvijas paziņojums nav uzskatāms par nepārdomātu, jo tā mazākā vai lielākā mērā ir visas ES pozīcija, skaidroja profesore.
Nevienam valsts vadītājam nav tiesības iznīcināt civiliedzīvotājus, un ir bijis gana daudz visaptverošu sarunu ar Kadafi, aicinot viņu atkāpties vai risināt sarunas ar opozīcijas pārstāvjiem, taču Lībijas līdera pozīcija bija visnotaļ noraidoša, tāpēc bombardēšana ir tikai sekas viņa īstenotajai politikai, - uzsvēra Ozoliņa, atbildot uz jautājumu, vai starptautiskā koalīcija pašlaik nenostājas opozīcijas pusē.
Jau ziņots, ka vairākas Latvijas amatpersonas ir izteikušas atbalstu koalīcijas spēku veiktajai Lībijas bombardēšanai.
Lībijas līderis Muamars Kadafi starptautiskās koalīcijas ieroču spēku pret sevi pavērsis pats, uzskata ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).
"Eiropas, Ziemeļamerikas un Arābu līgas valstu izveidotās koalīcijas trieciens Kadafi armijas pozīcijām pieņemas spēkā. Saprotams, ka diktatora lāsti birst kā no pārpilnības raga. Nav šaubu, situācija ir sarežģīta un neviens pašlaik nevar pateikt, cik ātri izsīks Kadafi režīma pretošanās spējas, kādas būs fanātisma izpausmes," sacīja Kristovskis, piebilstot, ka "šādā situācijā ir tikai loģiski, ka miera un starptautiskās stabilitātes interesēs sabiedroto koalīcijai ir jānovēl veiksme".
Kā ziņots, starptautiskās koalīcijas spēki 19.martā uzsāka Lībijas bombardēšanu, kas notiek saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sankciju ar mērķi pārtraukt Kadafi režīma veikto vardarbības pielietošanu pret civiliedzīvotājiem.