Komentējot situāciju, kad divi koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti nolēma atbalstīt satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisijas pieprasījumu, Siliņa atrunājās, ka svarīgākais esot rezultāts un ministrs turpina strādāt.
Ministru prezidente gan atzina, ka ZZS "zināmā mērā" pārkāpusi kārtību, kādā koalīcijas partneri parasti balso, lai neatbalstītu opozīcijas iesniegtus priekšlikumus. Viņasprāt, ZZS vienlaikus esot sarēķinājusi balsu sadalījumu Saeimā, lai ministrs netiktu atlaists.
Premjere sacīja, ka jautājumi par koalīcijas darbu viņai tiek uzdoti kopš tās izveidošanas, tomēr šis būšot trešais budžets, kuru viņas vadītā koalīcija spēšot pieņemt. Viņa uzsvēra, ka ar esošo koalīcijas balsu skaitu nav viegli dot politiķiem lielu brīvību, bet tas liek visiem partneriem koncentrēties uz svarīgākajām lietām, jo partneri saprot, ka ir svarīgi strādāt kopā.
Siliņa norādīja, ka katrai partijai koalīcijā ir atšķirīgs vēlētāju loks. "Jaunā vienotība" pieder pie Eiropas Tautas partijas grupas, līdz ar to partijai ir svarīgi rīkoties atbilstoši Eiropas stratēģiskajiem mērķiem.
Premjere norādīja, ka ne visiem koalīcijas partneriem ir vienāds redzējums, bet visiem esot svarīgi nodrošināt nākamā gada budžetu, lai pašvaldības varētu maksāt algas un plānot darbus. Viņa uzsvēra, ka ir lietas, kas vieno visus koalīcijas partnerus, un kamēr vienojošie elementi, ir iespējams strādāt kopā.
Siliņa sacīja, ka demokrātiskā valstī atšķirības ir normālas un par to ir jāpriecājas, jo slikti būtu tad, ja būtu autoritārs režīms, kur visi runā vienā balsī. Viņa gan vērtēja, ka priekšvēlēšanu kampaņa sākusies pāragri, un tas neatvieglo viņai darbu. Ministru prezidente apņēmās darīt visu, lai sabiedrībai būtu mazāk jādomā par koalīciju un vairāk par valdības spējām nodrošināt jēgpilnus un saprotamus izdevumus un mērķus.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sacīja, ka sākumā koalīcijai ir jātiek galā ar nākamā gada valsts budžetu un pēc tam - ar sevi. Viņš norādīja, ka sabiedrība sagaida rīcībspējīgu valdību līdz pat vēlēšanu dienai. Valsts prezidents uzsvēra, ka ir daudz lēmumu, kas valdībā jāpieņem gan operatīvi, gan stratēģiski.
Viņš akcentēja, ka galvenā prioritāte ir budžets, un pēc tam jānotiek atklātām sarunām starp koalīcijas partneriem par to, ko un kā darīt vai nedarīt un vai strādāt kopā. Viņš norādīja, ka Latvija ir parlamentāra valsts, un valdība ir atbildīga Saeimai, un kamēr Saeima pauž valdībai uzticību, sabiedrība sagaida konkrētu darbu, nevis savstarpēju apsaukāšanos un kašķus.
Valsts prezidents uzsvēra, ka politiskajām partijām var būt principiāli pretēji viedokļi un katrai ir atbildība savu vēlētāju priekšā, bet savstarpējai komunikācijai un risinājumu meklēšanai jānotiek sarunu procesā un konkrētu lēmumu pieņemšanā, tostarp ekonomikā, aizsardzībā, drošībā, izglītībā, veselībā un kultūrā.
Kā ziņots, kopš ZZS jautājumā par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas pieslējās opozīcijai, ir sākusies izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis. Turklāt kopš konvencijas jautājuma koalīcijas partneri ir apmainījušies ar arvien jauniem pārmetumiem viens otram.