Dombrovskis izvairījās minēt konkrētus uzvārdus. Viņš tikai pieļāva, ka finanšu ministra amatā varētu būt bijušais premjers un bijušais Jaunā laika līderis Einars Repše, kurš ir vadījis Latvijas Banku. Abi premjera kandidāti piedāvā valdībā saglabāt 14 ministrijas. Tas, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers lēmuma paziņošanu atlika uz ceturtdienu, liecina, ka viņa izšķiršanos var ietekmēt arī kandidātu uzstāšanās trešdien Latvijas televīzijas raidījumā Kas notiek Latvijā?
Ja valdību uzticētu veidot E.Zalānam, viņš finanšu ministra posteni piedāvātu Latvijas krājbankas prezidentam Mārtiņam Bondaram, kurš pēc aiziešanas no Tēvzemei un brīvībai/LNNK nav nevienā partijā, bet attīstības ministriju uzticētu vadīt ekonomistam Uldim Osim — viņš 90.gadu pirmajā pusē toreiz kā Latvijas ceļa biedrs bija Valda Birkava valdības finanšu ministrs. E.Zalāns valdībā atstātu tagadējo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP) un veselības ministru Ivaru Eglīti (TP). Uz aizsardzības ministra amatu TP varētu deleģēt Saeimas deputātu Juri Dalbiņu. M.Bondars, kurš bija Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā, Dienai apstiprināja, ka viņu ir uzrunājuši TP premjera kandidāti E.Zalāns un M.Riekstiņš, kurš ir viens no viņa tuvākajiem domubiedriem. M.Bondaram neesot vienalga, kas notiek ar šo valsti, taču viņš ir apstiprinājis tikai gatavību piekrist sarunai par kandidēšanu uz amatu, ja E.Zalāns veidotu valdību. M.Bondara vārds bija izskanējis arī kontekstā ar premjera posteni. Ja piepildītos sliktākās prognozes, ka valdības veidošanas pirmais mēģinājums ir neveiksmīgs, nav izslēgts, ka viņš tiktu izvērtēts kā kandidāts uz valdības vadītāja krēslu.
E.Zalāns koalīcijā aicinātu visas tagadējās varas partijas — arī TB/LNNK, ko, pēc dažu TP biedru domām, varētu atstāt arī opozīcijā, jo partijai ir tikai pieci deputāti, kas nereti balso atšķirīgi. TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle šajā svarīgajā laikā arī nepiedalās valdības veidošanas sarunās, bet atrodas ārvalstu komandējumā. Viņa vietā procesus vada priekšsēža vietnieks, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. E.Zalāns kā partneri redz arī Jauno laiku un, iespējams, Pilsonisko savienību. Par Saskaņas centru (SC) varētu runāt tikai tad, ja kāds no nosauktajiem atteiktos iesaistīties koalīcijā. Savukārt V.Dombrovskis SC nepiedāvātu nākt pie varas. Viņš kā pirmos partnerus nosauca Pilsonisko savienību, Sabiedrības citai politikai divus deputātus, kam nav frakcijas. V.Dombrovskis aicinātu koalīcijā arī TP, ZZS un TB/LNNK. Tad koalīcijai kopā būtu 64 balsis. Sarunas ar LPP/LC varētu būt rezultatīvas tikai tad, ja partija nedeleģētu satiksmes ministra amatā Aināru Šleseru. "Ir jautājums, vai LPP/LC ir gatava tādam nosacījumam," sacīja V.Dombrovskis.
Ja atstātu opozīcijā LPP/LC, valdības veidošana kļūtu sarežģītāka, jo Tautas partijai LPP/LC ir viens no tuvākajiem sabiedrotajiem. TP politiķi ir atzinuši, ka neiet valdībā nozīmētu radīt strupceļu, taču strādāt šajā koalīcijā arī nebūtu viegli. Iespējams, LPP/LC arī varētu nodrošināt pozitīvu sarunu rezultātu, jo A.Šlesers nopietni apsver iespēju kandidēt Rīgas domes vēlēšanās. LPP/LC frakcijas priekšsēdis Andris Bērziņš uz norādi, ka JL pārstāvim ir iebildes pret A.Šleseru, atbildēja, ka šīs šaubas esot abpusējas, jo V.Dombrovskis ilgu laiku nav bijis Latvijā. Laikā, kad viņš bijis finanšu ministrs, tagadējai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai nācies atstāt ministrijas valsts sekretāres amatu. SC frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam ir radies iespaids, ka "Valdis Dombrovskis ļoti negrib kļūt par premjeru". Pēc divu stundu ilgās tikšanās ar Valsts prezidentu V.Dombrovskis iznāca pie medijiem pārliecināts, radot iespaidu, ka viņš ir gatavs uzņemties atbildīgo amatu.