Prezidents joprojām klusē par KNAB vadītāja izraudzīšanas procedūru

Kā vēlāk skaidroja premjera padomnieks Edgars Vaikulis, valdības vadītāja viedokli ietekmējuši ministru pamatotie iebildumi, ka piemēroti kandidāti konkursā arī varētu nepieteikties, tādēļ būtu "uzrunājami".Valsts prezidenta viedoklis par šo būtisku jautājumu vēl joprojām nav zināms. Iepriekš I.Lase norādīja, ka V.Zatlers sākumā to gribējis pārrunāt ar premjeru. I.Godmanis otrdien žurnālistiem sacīja, ka ar prezidentu jau ir ticies, tomēr trešdienas laikā V.Zatlers joprojām nebija gatavs izteikties par šo jautājumu. I.Lase apsolīja, ka savu viedokli prezidents noformulēs ceturtdien. Kā I.Lase pastāstīja _Dienai_, “prezidentam ir viedoklis par jūs interesējošo jautājumu, taču viņš pats izvēlēsies, kad to paust”. “Gribētu jums atgādināt, ka atbilde jāsniedz mēneša laikā,” viņa piebilda.Kā _Diena _jau rakstīja, KNAB nostāja ir, ka uz vakanto priekšnieka amatu obligāti jārīko konkurss, jo viens no korupcijas apkarošanas stūrakmeņiem ir atklātība, otrdien valdības sēdē uzsvēra KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe.Rīkojot konkursu, valdība noveltu atbildību uz citiem, pauda finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Līdzīgi izteicās arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), paužot viedokli, ka atbildība par KNAB priekšnieka izvēli jāuzņemas premjeram. Pret konkursu neiebilda iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), gan paužot neizpratni, kāpēc komisijā būtu jādarbojas visu triju valsts drošības iestāžu vadītājiem. A.Šlesers savukārt protestēja, ka līdz ar Valsts policijas un drošības policijas priekšnieku iekļaušanu komisijā no iespējas pretendēt uz KNAB šefa krēslu automātiski atstumti Aldis Lieljuksis un Jānis Reiniks. Savukārt uz sēdi uzaicināto sabiedrisko organizāciju Delna un Providus pārstāvji, kuri iepriekš izteikušies par atklātību KNAB vadītāja izvēlē, valdības sēdē vispār netika pie vārda.