Prezidents Satversmes tiesā apstrīd Iepirkumu likumu

Mani gan primāri uztrauc tie limiti, pie kuriem jāorganizē konkurss. Visi zina, kā tiek organizēti n-tie konkursi. Vienam pretendentam ir noruna ar rīkotājiem. Pārējie pretendenti piedalās nomināli ar mākslīgi sakāpinātām cenām, lai uzvar tas, kurš ir sarunājis... Kas tad darīsies, kad konkursi būs jārīko vēl mazāk!? Par to iemaksu vēl varētu dažādi skatīties. Bet primārā problēma ir tieši iepriekšminētās shēmas.

Nu bet ko iesākt, ja zaudētājfirma vienkārši tāpat, lai pačakarētos, apstrīdēs konkursa rezultātus? Piemēra pēc, skolas renovāciju nevarēs sākt vis 1. jūnijā, bet kasīšanās ievilksies līdz pirmajam sniegam? Vārdu sakot, ar ko riskē konkursa rezultātu apstrīdētājs? Varbūt nepamatotas novilcināšanas gadījumā derētu pamatīga soda nauda, daļu piešķirot konkursa rīkotājiem?

Nu jau vairs nav ko darīt. Pats mierīgi paraksta antikonstitucionālus likumus par pensijām un vecāku pabalstiem strādājošajiem, bet te taisa brēku no nekā. Varbūt grib pozicionēt tautai sevi kā baigo tautas interešu aiztāvi.

Neticami! Valdis saņēmās!