Priekšvēlēšanu kampaņa varot paralizēt Saeimas un valdības darbu

Ja jaunas vēlēšanas sakrīt ar pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad TP izredzes pat būtu stabilākas, ņemot vērā šī politiskā spēka lielo ietekmi vietējā varā. Līdz pirmstermiņa vēlēšanām nav iespējams izveidot jaunu politisko spēku, ko vēlētāji varētu izvēlēties kā alternatīvu tagadējai koalīcijai, bet esošā labējā opozīcija vismaz pagaidām nespēj iznākt ar pārliecinošu piedāvājumu. Ja TP nāktos gaidīt līdz kārtējām vēlēšanām, situācija varētu būt tai nelabvēlīgāka, jo tad iespējams gan jauna politiska spēka pieteikums, gan parlamentā jau pārstāvēto opozīcijas partiju Jaunā laika un Pilsoniskās savienības nostiprināšanās ar profesionāliem cilvēkiem. Tautas partijas līderis Mareks Segliņš, kura izturēšanās ne pirms vairākiem mēnešiem, ne vēl pirms dažām dienām neliecināja, ka viņam ir būtisks sabiedrības viedoklis un tautas uzticība, par kuras trūkumu vairāk uztraukušies TP Saeimas frakcijas deputāti, piektdien paziņoja: "Lai Saeima un valdība varētu strādāt, ir jāsaņem jauns sabiedrības uzticības mandāts. Ja tas tiek apšaubīts, tad to var pārbaudīt tikai vēlēšanās." Jaunais faktors, ar ko varētu skaidrot TP līdera vēlmi tomēr gūt sabiedrības uzticību, ir tas, ka "sabiedrībā ir pieprasījums pēc vardarbības", kas nav pieļaujami. Ar to domāti grautiņi pie parlamenta un Vecrīgā pēc 13.janvāra mītiņa. M.Segliņš un viņa pārstāvētā partija uzskata, ka pirmstermiņa vēlēšanas ir vienīgā iespēja pārvarēt krīzi un "atgriezt valsti uz stabilitātes un ilgtermiņa attīstības ceļa, tāpēc tās jārīko nekavējoties". Kā viena no iespējām TP sēdē ir apsvērta nepieciešamība grozīt Satversmi, lai varētu pieņemt likumu, uz kura pamata Saeima pati var sevi atlaist. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kas arī piektdien piedalījās koalīcijas partiju vadītāju sarunā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, TP paziņojumu nevēlējās komentēt. Taču abas augstās amatpersonas norādīja — ja notiks Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas, valstī nekavējoties sāksies priekšvēlēšanu kampaņa. "Ja iestājas pirmsvēlēšanu situācija, ne Saeima, ne valdība nespēs strādāt un pieņemt valstij svarīgus, bet arī grūtus lēmumus. Visiem tiem, kas aicina uz jaunām vēlēšanām, ir jāsaprot, uz ko viņi aicina. Latvijas valstij tas nav izdevīgi," Dienai sacīja G.Daudze, atgādinot par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča bažām, ka šāda politiskā situācija būtu negatīvs signāls starptautiskajām institūcijām. Arī premjera I.Godmaņa sacītais liecināja par nepieciešamību izvērtēt jaunas vēlēšanas kontekstā ar valsts interesēm un iespējām šādos apstākļos paveikt 2009.?gadā paredzētos smagos uzdevumus, ieskaitot pašvaldību reformu, jo jūnijā ievēlētajām pašvaldībām būs jāstrādā jauno novadu robežās. I.Godmanis pat esot gatavs atkāpties, lai Saeima varētu veidot jaunu valdību, bet šādu lēmumu neesot pieņēmis. Viņš uzskata, ka ir jāizvēlas labākais iespējamais variants, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā. Premjers nākamajā nedēļā dodas komandējumā, bet cer, ka koalīcijas partijas un V.Zatlers spēs pirmdien dialoga ceļā vienoties par kādu no iespējamajiem risinājumiem — vai Latvijai būs jāgatavojas jaunām vēlēšanām un kādā veidā līdz tām nonāks, vai arī no tām būs iespējams izvairīties. Piektdien savstarpējo sapratni neizdevās panākt, bet tikšanās dalībnieki tajā runāto nekomentēja. Premjera izturēšanās liecināja par gatavību ieklausīties prezidenta ieteikumos, bet M.Segliņš sacīja: "Mēs nevaram kļūt par kāda termiņa upuriem, nevajag vienmēr uzkāpt kokā līdz augšai." Viņa teiktais liek domāt, ka TP līderim svarīgi bijis saglabāt pašcieņu, nepakļaujoties prasībām. Ja Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas notiek pēc dažiem mēnešiem, kad liela daļa sabiedrības atrodas sociāli un ekonomiski grūtā situācijā un kad nav arī neviena politiskā spēka, kas dotu tai cerības izvest valsti no krīzes un nodrošināt pārmaiņas, tas var atsaukties arī uz vēlētāju aktivitāti. Vienīgais politiskais spēks, kas var būt daudzmaz drošs par savu vēlētāju uzticību, ir sabiedrības domas aptauju līderis Saskaņas centrs. Ārkārtas vēlēšanas var apgrūtināt valstij svarīgu uzdevumu veikšanu, taču no otras puses — koalīcija nepauž gatavību mainīt savu politiku. ***Ko vēlas TP? Aigars Freimanis, Latvijas fakti direktors Iespējams, tiešām viņi ir apsēdušies un sapratuši, ka Saeimas atlaišana viņiem varbūt nav izdevīga, bet noteikti viņi ir izdevīgākā situācijā, nekā būs pirms 2010.?gada vēlēšanām. Pirmkārt, šobrīd opozīcija vēl ir tapšanas stadijā, tas nozīmē, ka nevis tās nav vispār, bet tā ir sadrumstalota, taču jau sāk konsolidēties un tai ir arī kāre piesaistīt cilvēkus no malas. Šādi ir arī iespējams īsā laikā pēc pašvaldību vēlēšanām, kur, manuprāt, divas no koalīcijas partijām — TP un ZZS — var būt pārliecinātas par savu veiksmi, uz to rēķina dabūt stabilu pārstāvniecību nākamajās vēlēšanās. Turklāt parlaments līdz 2010.gadam vēl būs spiests pieņemt vairākus nepopulārus lēmumus. To varētu atbalstīt arī LPP/LC un ZZS ar cerību sadalīt TP elektorātu. Ivars Ījabs, politologs Domāju, viņi ir izskaitļojuši — ārkārtas vēlēšanas būs jebkurā gadījumā, tāpēc izdarījuši apsteidzošu manevru, lai šādā gadījumā varētu teikt — mēs jau arī tā teicām. Pretošanās ārkārtas vēlēšanām uz elektorātu atstātu tikai negatīvu iespaidu. Notiekošais liecina, ka TP ir izveidojies spēcīgs konflikts ar Valsts prezidentu, jo citādi viņi varētu mēģināt sarunāt, lai viņš mīkstina savas prasības. Tagad viņi Zatlera prasības varēs mierīgi nepildīt — nemainīt valdību, negrozīt Satversmi, neiecelt KNAB priekšnieku. Domāju, ka šādi TP arī grib apsteigt opozīcijas konsolidāciju.