Laikam jau kādam tas liekas dikti skaists. Jeb tā ir vienkārša pielāgošanās kaut kādu varbūtēju ārzemju tūristu gaumei, kuri, no Daugavas otra krasta lūkodamies, par neredzēto dīvaino celtni būtu, tā sakot, mēmā sajūsmā. Par to, ka mums liela, moderni aprīkota bibliotēka tiešām būtu ļoti vajadzīga neviens nestrīdas. Mums nav naftas, gāzes vai kādu citu īpašu resursu, uz kuriem balstīt savu ekonomiku un nākotni. Mūsu nākotne slēpjas mūsu intelektā. Jautājums ir par izvēlēto projektu, kas ir svešs un nesaprotams mūsu gaumei un galīgi neatbilst mūsu celtniecības tradīcijām. "Čupā" bibliotēku gan var iekombinēt, bet darba apstākļi tur būtu neērti un neizdevīgi. Neviens nezina, cik īsti šīs celtnes būvēšana izvēlētajā vietā varētu izmaksāt — varbūt pusmiljardu, varbūt miljardu. Pašreizējā projekta ideja izvēlēta bez konkursa vēl Giprostroja laikā 1989.gadā, pieaicinot ārzemju latviešu arhitektu Birkertu, kurš arī ir pašlaik pieņemtās bibliotēkas idejas faktiskais autors. Tas bija PSRS sairšanas laiks, kad nāca modē līdz tam noliegtie sakari ar ārzemēm, tajā skaitā ārzemju latviešiem. Birkertu līdzdalībai LNB projektēšanā uzaicināja Latvijas PSR Ministru padome, un "čupu" varētu uzskatīt par īstenu okupācijas laika projektu. Faktisk ir grūti atrast kādu argumentu par labu ēkai neregulāras čupas veidā. Birkerta līdzdalība bibliotēkas projektēšanā tiek vērtēta kā galvenais arguments, jo viņš, lūk, ārzemēs jau esot sekmīgi projektējis 18 bibliotēku. Bet vai šāds arguments ir pietiekams? Varētu taču gadīties, ka deviņpadsmitā iznākusi kā galīgs brāķis. Dažādās aptaujās sabiedrības lielumlielā daļa izteikusi noraidošu nostāju pret "čupas" celtniecību. Bet priekšniecība ar sabiedrības viedokli daudz nerēķinās. Avīzēs lasām, ka Nacionālā būvkompāniju apvienība piedāvājusi uzbūvēt LNB par 114,6 miljoniem latu. Turpat lasām, ka valdība ļauj Kultūras ministrijai slēgt līgumu par LNB celtniecību 135 miljonu apmērā, turklāt nosakot, ka faktiskā galējā summa nedrīkst pārsniegt 153, 4 miljonus. Gribot negribot jākonstatē, ka šie skaitļi ir tīri fiktīvi, un tāpat kā citos gadījumos (piemēram, Dienvidu tilta) tiks pārsniegti 4—5 reizes. Un par pārsniegšanu neviens neatbildēs. Lielākā daļa no celtniecības izmaksām aizies tieši par ēkas dīvaino čupveida ārējo veidolu. Arī tagad, pārtraucot ar "čupas" celtniecību saistīto darbošanos un izvēloties racionālu, bibliotēkas prasībām atbilstošu ēkas projektu, varat ietaupīt laiku un daudzus miljonus latu. Bet pašreizējā projekta realizācijā ir ieinteresētas zināmas lielā biznesa aprindas. Un mūsu valdība ar lielo biznesu cīkstēties acīmredzot nevar. Tādēļ turpinās darbi pie mums galīgi neizdevīgās bibliotēkas ēkas celtniecības. Laikam pienācis brīdis, kas prasa plašu sabiedrības iejaukšanos LNB celtniecības jautājumā. Nepieciešama bibliotēkas celtniecības publiskā apspriešana un lēmuma pieņemšana ar balsošanu. Varbūt vajadzētu organizēt plaša vēriena parakstu vākšanu pret "čupas" celtniecību, kas faktiski būtu līdzvērtīgs tautas nobalsojumam šajā jautājumā.
Problēma nav atrisināta
Nevar nepamanīt, ka Gaismaspils emblēma, kuras uzdevums ir simbolizēt pieņemto Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta variantu, stipri atgādina to substanci, kas vecajā lauku sirsiņmājiņā sastopama zem attiecīgā vāka. Vai šis veidojums tiešām ir tik skaists, ka to būtu jāņem par paraugu mūsu Gaismaspils celtniecībā? Šis Gaismaspils attēls tiek pavairots neskaitāmos dokumentos, arī uz vēstuļu konvertiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.