"Es domāju, ka šīs abas ir smagas tēmas, finansiāli ļoti ietilpīgas, tajā pašā laikā trūcīgas. Ja mēs divas šādas lietas saliekam kopā, es domāju, ka tur nekāda efekta nevar būt," norādīja I. Purne. Tajā pašā laikā viņa uzskata, ka LM varētu pievienot Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju, jo savulaik bērnu jautājumi jau bija LM kompetencē. "Bet veselību, kaut arī mēs savulaik esam bijuši zem viena jumta, bet visi profesionāļi to ļoti labi atceras, cik tas bija smags laiks. Bija viens jumts, bet divas atsevišķi darbojošas sistēmas. Un arī Eiropā pamatā nekur šīs lietas kopā," norādīja ministre. Uz jautājumu, vai apvienošanas gadījumā viņa būtu gatava vadīt šādu apvienotu ministriju, I. Purne teica: "Nē, tas būtu pārāk nepareizi."
No I.Godmaņa ceturtdien teiktā ir skaidrs, ka valdības reorganizācijas
plāna iedarbināšanu viņš redz, apstiprinot attiecīgus grozījums
Ministru kabineta iekārtas likumā. Tiesa, skaidri atbildēt, kad valdība
attiecīgus likuma grozījumus varētu pieņemt, lai tos virzītu uz Saeimu,
un cik īsti daudz ministriju — desmit, kā šobrīd piedāvā premjers, vai
divpadsmit, kas ir valdības vadītāja pieļautais maksimālais ministriju
skaits, paliks, ceturtdien I.Godmanis vēl nebija gatavs. Viņš pieļāva,
ka valdības un ar to saistītais valsts pārvaldes iestāžu — dažādu
aģentūru, uzņēmumu, biroju, citu institūciju — reorganizācijas plāns
varētu tikt apspriests valdības sēdē otrdien. Taču vienlaikus premjers
arī izteicās, ka koalīcijas partneriem varētu dot vēl nedēļu, lai viņi
izteiktos un vienotos par plānu. Nepārprotami I.Godmanis gan uzsvēra,
ka ministriju skaita samazināšanu vēlas redzēt likumā, lai, runājot par
izmaiņām koalīcijā un tās iespējamo paplašināšanu, izvairītos no
partiju atkāpšanās par ministriju skaita samazināšanas.
Ar savu valdības un valsts pārvaldes reorganizācijas plānu, kas kopumā
tiešajā valsts pārvaldē paredz likvidēt 2826 štata vietā, ietaupot
gandrīz 28 miljonus latu, premjers klajā nāca jau pirms nedēļas. Tā
apspriešana palika I.Godmaņa uzticības balsojuma ēnā. Atsevišķu
koalīcijas partneru Dienai paustais liecina, ka vienprātības par
I.Godmaņa piedāvājumu pagaidām nav.
Kopīgi ar Valsts kanceleju sagatavoto valsts pārvaldes reorganizācijas
plānu I.Godmanis sauc par "cieto variantu". Tas paredz 10 ministrijas
līdzšinējo 15 vietā. Kā diskutējamu savā piedāvājumā I.Godmanis redz
jautājumu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju,
kuru varētu pievienot vai nu Finanšu, vai Ekonomikas ministrijai. Tāpat
diskusijas varot vēl notikt par piedāvājumu apvienot Veselības,
Labklājības, Bērnu un ģimenes lietu ministriju vienā. Premjers pats
uzskata, ka pašreizējais īsināšanas piedāvājums ir pamatots un
īstenojams, īpaši, ņemot vērā veselības aprūpes sistēmas reformu, kuras
ietvaros mazās lauku slimnīcas tiks pārveidotas par sociālās aprūpes
centriem. No I.Godmaņa teiktā noprotams, ka diez vai viņa vadībā ir
vērts diskutēt par Izglītības un zinātnes un Kultūras ministriju
neapvienošanu. Viņaprāt, arī šis ir īstenojams risinājums. "Nedomāju,
ka tā ir īpaša traģēdija," vērtējot abu ministriju apvienošanu, teica
I.Godmanis.
Premjera piedāvāto reorganizāciju var dēvēt par pamatīgu valsts
pārvaldes iestāžu liesēšanu, jo iestāžu skaitu plāns paredz mazināt uz
pusi. Pēc būtības tas balstīts uz funkcijās līdzīgu valsts pārvaldes
iestāžu apvienošanu, lai izvairītos no to dublēšanās, kā arī, lai
mazinātu valsts pārvaldes administratīvo aparātu. No plāna izrietošā
vērienīgā štatu īsināšana galvenokārt attieksies uz vadītājiem,
vietniekiem, grāmatvežiem, personāla speciālistiem u.tml. I.Godmanis
minēja vairākas mazas valsts pārvaldes institūcijas, birojus,
aģentūras, kurās administrācija — vadītājs, vietnieks, direktors, viņa
vietnieks — veido gandrīz pusi iestādes štata.