I.Purne atzina, ka šajā ekonomiskajā situācijā, kas īpaši smaga ir mazturīgajiem, valdība nevarētu atļauties iesaldēt pensiju indeksāciju. Viņa atzina, ka Labklājības ministrijai ir rezerves, kur ņemt indeksācijai nepieciešamo naudu, norādot uz pensiju uzkrājumiem Sociālajā budžetā, kas veido gandrīz vienu miljardu latu. Turklāt, pēc I.Purnes teiktā, LM šobrīd neesot situācijā, ka indeksācijai nepieciešamo naudu vajadzētu ņemt no šiem uzkrājumiem.
Ministre noraidīja, ka LM pie pensiju indeksācijas turas tādēļ ka ZZS nav gatava nepopulāriem lēmumiem. Turklāt, lai iesaldētu pensiju indeksāciju ir nepieciešams mainīt likumu, I.Purne apšaubīja, vai Saeimas deputāti to ir gatavi to darīt. Jautāta, kas notiks, ja SVF nepiekritīs indeksācijai, I.Purne teica “atradīsim risinājumus”.
Diena jau rakstīja, ka valdība otrdien atbalstīja tā saukto ekonomikas glābšanas programmas ieviešanas rīcības plānu. Dokuments paredz vairāk nekā pussimtu dažādu uzdevumu valdībai, ministrijām, banku uzraudzības institūcijām. Plānu sagatavojusi Finanšu ministrija. Tomēr par pensiju indeksācijas iesaldēšanu valdība šodien vēl neizlēma. Šīs nedēļas laikā premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) tiksies ar SVF un ar labklājības ministri.
Plānā bija paredzēts uzdevums nodrošināt pensiju indeksācijas iesaldēšanu no šā gada 1.janvāra. Šī uzdevuma īstenošana nozīmē, ka aprīlī netiek īstenota pensiju likumā noteiktā mazo pensiju pārrēķināšana. Tā skar pensionārus, kuru pensijas ir mazākas par 135 latiem. Tādu pensionāru skaits Latvijā ir 135 tūkstoši, kas ir ceturtā daļa no visiem pensionāriem. Īstenojot indeksāciju tas budžetā prasītu 7,2 miljonus latu. Labklājības ministrija iebildīs pret to. Pensijas iecerēts atsākt indeksēt 2010.gadā.
Starp tuvāk darāmajiem uzdevumiem ir šā gada valsts budžeta grozījumu pieņemšana līdz 31.martam, noguldījuma garantiju likumprojekta pieņemšana līdz 30.aprīlim. Starp uzdevumiem ir arī mehānisma izveidošana, kas veicinātu mājsaimniecībām izsniegto hipotekāro kredītu noteikumu pārskatīšanu, lai atturētu bankas no nepamatoti plašas mājokļu izsolīšanas. Mehānismu jāizveido līdz 30.jūnijam.
No rīcības plāna arī izriet, ka līdz marta vidum tiks paaugstinātas valsts nodevas un valsts sniegto maksas pakalpojumu cenas.
Programmā arī minēts, ka, ja būs nepieciešams, tiks lemts par atkārtotu valsts un pašvaldību iestādēs, kapitālsabiedrībās strādājošo atalgojuma samazināšanu 2010.gadā.
Starp uzdevumiem ir arī visaptverošu reformu īstenošana izglītības, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un civildienesta jomās, izmantojot Pasaules bankas tehnisko palīdzību visa šī gada garumā.
Tāpat starp rīcības plāna pasākumiem, kas vērsti uz ekonomikas sildīšanu, ir šā gada valsts budžeta ietvaros paredzēt līdzfinansējumu ES struktūrfondu programmu īstenošanai un noteikt, ka līdz gada beigām Latvijai būtu jāapgūst ES nauda pusmiljarda eiro apmērā, tai skaitā vismaz 60 miljonu eiro no Sociālā fonda, 170 miljonus no Kohēzijas fonda (infrastrūktūras projektiem) un 270 miljonus eiro no Reģionālā attīstības fonda.
Tapat šī gada laikā jāmazina administratīvos šķēršļus uzņēmējiem. Līdz marta beigām, konsultējoties ar Nacionālo trīspusējo padomi, jāievieš eksporta veicināšanas stratēģija.
Ekonomikas un Finanšu ministrijai ir jāsagatavo valdības noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai, garantiju izsniegšanai un valsts galvojuma izsniegšanai. Līdz martam valdībā Tas ļauj spriest, ka tiks ieviesti pasākumi, kas veicinās kredītu un garantiju pieejamību uzņēmējiem.