Putins teica, ka Krievija pēc Padomju Savienības sabrukuma mierīgi aizgājusi no Austrumeiropas un "protams, gaidījusi kaut ko pretī, taču to nav saņēmusi". Pēc viņa vārdiem, Maskava esot gatava atgriezties pie sarunām par konvencionālajiem spēkiem Eiropā (CFE līguma), taču ar noteikumu, ka Rietumvalstis piekritīs kompromisiem. Šobrīd Krievija ir iesaldējusi savu dalību šajā līgumā.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers norādīja, ka, kaut arī puses atklāti paudušas savu nostāju, sarunas ar Putinu noritējušas pozitīvā gaisotnē, bet nav radījušas nekādus būtiskus pavērsienus strīdīgajos jautājumos. "Sarunas tika aizvadītas pozitīvā gaisotnē, tomēr es nevarētu teikt, ka šorīt mēs pieredzējām kādus īpašus pavērsienus," viņš teica preses konferencē pēc sarunām ar Krievijas valsts galvu.
Putins norādīja, ka NATO bloka pietuvošanās Krievijas robežām tiks uzskatīta par "tiešiem draudiem", un piebilda, ka tālāka alianses izplešanās esot nopietns šķērslis Maskavas un NATO valstu sadarbībai. "Ja pie mūsu robežām izveidosies spēcīgs militārs bloks, kura dalībnieku rīcība tiek centralizēti noteikta, tostarp ar Vašingtonas līguma piekto pantu, Krievijā tas tiks uzskatīts par tiešiem draudiem mūsu valsts drošībai," sacīja Putins.
Krievijas valsts vadītājs arī nosauca par "murgiem" apgalvojumus, ka NATO paplašināšanās automātiski nozīmē arī demokrātiskās telpas paplašināšanos Eiropā.
Par nopietnākajiem šķēršļiem Krievijas un NATO attiecību veidošanai viņš uzskata alianses paplašināšanās turpināšanu, militārās infrastruktūras veidošanu jauno dalībvalstu teritorijās, CFE līgumu, Kosovas jautājumu, kā arī plānus izvietot Eiropā daļu no ASV pretraķešu vairoga. Putins norādīja, ka "šie jautājumi neveicina prognozējamības un uzticēšanās nostiprināšanos" Krievijas un NATO sadarbībā.
Tomēr Krievijas prezidents minēja vairākas jomas, kurās Maskava un NATO valstis varētu sadarboties, tostarp Afganistānas jautājumus un cīņu pret terorismu.