Sarunā ar V.Zatleru V.Putins esot apgalvojis, ka Visaginas projekts Lietuvā, kurā Latvija iecerējusi iesaistīties, diez vai īstenosies un uzaicinājis Latviju tā vietā iesaistīties Krievijas AES būvē kā patērētājiem un investoriem ar 8-12% daļu. Latvijas pārstāvji diplomātiski pieklājīgi atteikuši, norādot, ka Latvija tomēr turpina atbalstīt Visaginas projektu.
Piedāvājumu dalībai Kaļiņingradas AES no Putina saņēmusi arī Lietuva, savukārt Igaunija pagaidām palikusi neuzrunāta.
Pēc raidījumā ziņotā, kamēr politiķi Baltijas valstīs un Polijā piecu gadu laikā tā arī nav spējuši vienoties par AES celšanu Lietuvā, tikmēr Krievija sākusi būvēt savu projektu Kaļiņingradā. Abas iecerēto staciju vietas – Visagina Lietuvā un Kaļiņingradas apkārtne Krievijā atrodas tikai dažu simtu kilometru attālumā un, ja Krievija pasteigsies pirmā, tad skaidrs, ka Baltijas valstu projekts zaudēs jēgu, jo kļūst ekonomiski neizdevīgs tik mazam reģionam.
2006. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri
parakstīja memorandu, ka visi uz vienādiem noteikumiem piedalīsies atomstacijas
celšanā ar aptuvenām izmaksām 1,4-2,1 miljards latu. Vēlāk tika iesaistīta arī
Polija un saplānota akciju sadale 34% Lietuvai un pa 22% pārējiem dalībniekiem.
2008.gadā Lietuvieši izveidoja savu kompāniju, kas būvēs staciju. Taču pēc gada
paši atzina to par nelikumīgi radītu. Vēl gads tika pazaudēts investoru
meklējumos un beigās Lietuva paziņoja, ka naudas tomēr nav. Paralēli notika
dažādi strīdi starp lietuviešiem un poļiem. Bet tikmēr Krievija veikli
izmantojusi situāciju un jau sākusi būvēt savu atomstaciju pie Kaļiņingradas.
Un, kad lietuvieši beidzot, pagājušā gada nogalē veiksmīgi atrada izdevīgu
investoru, izraudzītā Dienvidkorejas kompānija KEPCO (Korean Electric Power
Corporation) pēkšņi un negaidīti pēdējā brīdī atteicās. Tiek uzskatīts, ka to
ir panākusi Krievija.
Ir zināms, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs sava Dienvidkorejas
apmeklējuma laikā ir izteicis Dienvidkorejai kārdinošus priekšlikumus
elektrolīniju modernizēšanai Krievijā un ka tā varētu būt savdabīga samaksa par
to, ka dienvidkorejieši atsaka mums Visaginā. Krievijas vēstnieks gan apgalvo,
ka neko par to nezinot.
Vēstnieks esot pārliecināts, ka Krievijas stacijas pirmais posms būs gatavs jau
tuvākajos 5 gados. Un mūsu politiķi no eksprezidenta Gunta Ulmaņa vadītās
apvienības Par labu Latviju – konkrēti Andris Šķēle - jau tagad ir skaļi
lobējis ideju par Latvijas iekļaušanos Krievijas projektā.
Ja tā tiešām notiks, tad Krievija mūs būs ietinusi vēl ciešākā energoatkarības
tīklā, nekā līdz šim, jo Lietuvas vecā Ignalīnas atomstacija tagad ir ciet, bet
vietā būs Krievijas pārvaldīta, līdz ar to maksāsim Krievijai un būsim vēl
vairāk pakļauti Krievijas politiskajai gribai nodrošināt mūs ar enerģijas
piegādēm vai nē. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš notiekošo vērtē kā absurdu
gan no ekonomiskā, gan politiskā skatu punkta.
Premjers Valdis Dombrovskis iesaka vēl nesteigties, jo Visaginas projekts vēl
neesot pilnībā zaudēts.
"Kā veiksies tālākajās sarunās, man pašreiz nav detalizētākas
informācijas. Galvenais, protams, ir pašas Lietuvas rokās,"norādīja
V.Dombrovskis.
Lietuvas politiskajā elitē šobrīd valda izmisums. Enerģētikas ministrs steigšus
sācis individuālas sarunas ar pieciem potenciāliem investoriem. „Nekā
personīga” uzzināja, ka to vidū ir tas pats Korejas uzņēmums, tomēr
skaidri zināms, ka savu iepriekšējo, lietuviešiem izdevīgo piedāvājumu tas
vairs neuztur. Atomprojekts tagad maksās dārgāk, par cik – nav zināms.
Liels drauds projektam ir tieši Krievija. Lietuvas biznesa avīze „Verslo
Žinios” atklājusi, ka Krievija ietekmējusi ne tikai korejiešu aiziešanu, bet
arī panākusi cita investora – itāļu koncernu atteikšanos no projekta.
Lietuvieši dzīvo pārliecībā, ka Visaginas projekts izdosies. Ir izdarīti visi
priekšdarbi celtniecībai – pabeigts ieietkmes uz vidi novērtējums, sakārtota
juridiskā bāze, blakus vecajai Ignalinas stacijai atbrīvots būvlaukums.
Lietuvieši saka, ka Krievijas atomstacijai neesot izredžu. Maskavas paziņojumi
par celtniecību Kaļiņingradā esot ziepju burbulis, lai atbaidītu investorus no
Visaginas, jo Kaļiņingradas anklāvam nav augstsprieguma savienojumu ne ar
Poliju, ne ar Lietuvu.
Sava projekta īstenošanai Krievija kaimiņvalstīs meklē vājo posmu. Vladimirs Putins
uzrunājis Lietuvas premjeru Kubili un Latvijas prezidentu Zatleru, piedāvājis
līdzdalību Kaļiņingradas projektā. Putina vietnieks Sečins pirms jaunā gada
līdzīgi centās pierunāt savu kolēģi Polijā. Neuzrunāta pagaidām palikusi
Igaunija. Šīs valsts vēstnieks Latvijā apgalvo – pat ja Krievija vēlētos
igauņiem piedāvāt dalību Kaļiņingradā, mūsu ziemeļkaimiņi noteikti atteiktos un
paliktu uzticīgi Latvijai un Lietuvai.