Radari gan juridiski, gan tehniski strīdīgi

Lai gan ceļu policijas (CP) šefs Edmunds Zivtiņš apgalvo, ka šis jautājums ir vēlreiz izvērtēts un viss ir kārtībā, sabiedriskās politikas centra Providus pētniecei Ilonai Kronbergai, kura pievērsa uzmanību iespējamām juridiskām problēmām, pievienojies arī jurists Edgars Džeriņš. Viņš Latvijā pastāvošajā radaru un ar to saistīto sodu uzlikšanas praksē saskata ne vien juridiskas, bet arī tehniskas problēmas. Uztver spēcīgāko signālu Latvijā policisti strādā ar divu veidu radariem. Lielākoties CP ekipāžas ir aprīkotas ar Stalker radariem, un nu uz ceļiem sastopami arī četri pārvietojamie fotoradari. Kur ir problēma? "Stalker radars strādā aptuveni viena kilometra garumā 30 grādu leņķī abos virzienos, taču tas nerāda laiku un nefiksē transportlīdzekli. Tāpēc rodas jautājums, kuram transporta līdzeklim radara uztveršanas zonā pieder uzrādītais ātrums," saka E.Džeriņš. Pēc viņa teiktā, ir sen zināms, ka radars "neņem ne tuvāko, ne ātrāko transportlīdzekli — tas ņem to, kas raida spēcīgāko signālu, kas ne vienmēr ir transportlīdzeklis, uz kuru policists ir notēmējis radaru". E.Džeriņa rīcībā ir divi videoieraksti, kas atspoguļo šo problēmu. Proti, Krasta ielā redzams, ka ātrumu pārkāpj kāds motociklists, taču radarā parādās, ka viņa ātrums ir tikai ap 30 km/h. "Netālu no motociklista brauc busiņš, kurš raida spēcīgāku signālu, un faktiski motociklista ātruma pārkāpums nemaz netiek fiksēts," paskaidro E.Džeriņš. Arī otrā gadījumā no policijas video noprotams, ka notiek pakaļdzīšanās un CP auto ātrums ir 123 km/h, taču priekšā braucošā motocikla ātrums ir redzams tikai brīžiem, jo lielākoties uzrādās pretī braucošo transporta līdzekļu ātrumi. "Mocis ir tik tievs, ka radara stars to dažkārt nespēj noķert," saka E.Džeriņš. Ja šādas problēmas novērojamas uz nenoslogota ceļa, varot tikai iedomāties, kas notiek uz Jūrmalas šosejas. "Tur nemitīgi ir pilns ar mašīnām, radara uztveršanas zonā visu laiku atrodas vairākas mašīnas, kā var pateikt, kam ir šis pārkāpums? Policisti paši vienkārši izdomā, kura mašīna varēja būt vainīgā," stāsta E.Džeriņš. CP gan šo problēmu apzinoties un tāpēc visos ziņojumos rakstot, ka tā tobrīd bija vienīgā mašīna noteiktajā ceļa posmā. "Varat iedomāties, ka uz Jūrmalas šosejas darbdienā ap plkst.17 tā bija vienīgā mašīna?" vaicā E.Džeriņš un piebilst, ka diskusijas par radaru mērījumu ticamību ir arī citās valstīs. Jāievēro instrukcijas Par to liecina arī specializētā auto žurnāla AutoBild Vācijas izdevuma jaunākajā numurā publicētais raksts par kādu tiesas lēmumu. Tā atcēlusi uz radara pamata uzlikto sodu. Šajā rakstā arī minēts par ekspertu konstatēto, ka 20% visu radaru mērījumu Vācijā ir nepareizi. Tas tāpēc, ka gadījumā, ja blakus viena otrai brauc divas mašīnas, radara stars ņem to, kura raida labāku signālu, nevis to, kas brauc ātrāk. Vācijā ir veikts arī eksperiments — lidostas poligonā novietota automašīna, pret to notēmēts radars un tad garām mašīnai ar 90 km/h pabraukusi kravas automašīna. Radars rādījis, ka stāvošā auto ātrums 45 km/h. Līdzīgi varot būt ar fotoradariem, ja to uztveršanas zonā vienlaikus atrodas vairākas automašīnas. "Tur nofotografē vienu mašīnu, kur ir teikts, ka ātrums ir tieši šim, varbūt kāds cits ātri pabraucis garām," saka E.Džeriņš. Viņš uzskata, ka problēmas nebūtu, ja intensīvas satiksmes vietās, kāda ir Rīga, lāzerfotoradari būtu uzstādīti virs katras joslas, jo tad pārpratumu būtu mazāk. To, ka tīri teorētiski tā varētu notikt, atzīst arī radaru piegādātāji, tomēr uzsver, ka gadījumā, ja CP darbinieki ievēros ražotāju tehnoloģiskos ieteikumus, kļūdām nevajadzētu būt. "Instrukcijā ir, piemēram, teikts, ka nav ieteicams veikt radara mērījumus, ja fonā ir lielas atstarojošas virsmas — liels reklāmas plakāts, treilers," skaidro četru fotoradaru piegādātāju firmas SIA Doma grupa vadītājs Agris Irbītis. Viņš teic, ka policisti par to ir informēti un ka tas, kur novietot radarus, no kādas ātruma pārkāpuma robežas sodīt, vairs neesot firmas kompetence. "Laba PR saglabāšanai es gan ieteiktu nesūtīt fotogrāfijas, kurās redzamas vairākas automašīnas, kaut vai redzams ir tikai pārējo mašīnu pakaļgals vai priekšējais ritenis. Sodus vajag piemērot tikai tad, ja nav divu domu, ka foto redzams tikai viens pārkāpējs," atzīst A.Irbītis. Jāpamaina viens teikums Tomēr bez šiem tehniskajiem jautājumiem E.Džeriņš norāda arī uz juridiskajiem, par ko agrāk izteikusies arī I.Kronberga. Proti, Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču, lietojot fotoradarus, tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar. Gan I.Kronberga, gan E.Džeriņš ir vienisprātis, ka situāciju var atrisināt ļoti elementāri — APK ierakstot vienu teikumu, ka gadījumā, ja CP pielieto tehniskos palīglīdzekļus, soda transporta līdzekļa īpašnieku. E.Džeriņa rīcībā nonācis arī kāds protokols, kur ceļa posmā atļautais ātrums ir bijis 30 km/h, un tas ticis pārsniegts par 1 km/h, par ko piemērots desmit latu sods. "Nevienam jaunam transporta līdzeklim nesakrīt spidometra rādījumi ar reālo. Cilvēks, piemēram, ieslēdz kruīzkontroli, brauc ar 30 km/h. Izrādās, viņš ir pārkāpis noteikumus. Vai viņš ir vainīgs? Tas ir absurdi! Parasti soda no plus 10, plus 20 km/h virs atļautā ātruma," saka E.Džeriņš. Viņaprāt, šādi gadījumi un prakse tikai noniecina visu sistēmu. "Tā ir klaja naudas kāšanas metode un autovadītājos rada tikai dusmas," apgalvo E.Džeriņš. Lai gan agrāk arī Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Laura Karnīte Dienai apstiprināja — ministrija cer, ka budžetu nākamgad pildīs ceļu policijas sodu pieaugums, proti, ap 5,9 miljoniem latu, E.Zivtiņš noraida, ka mērķis būtu naudas pelnīšana. CP šefs arī nepiekrīt ne apgalvojumiem par tehniskām nepilnībām, ne juristu viedoklim par iespējamām juridiskām neatbilstībām sodu uzlikšanā. "Mēs esam vēlreiz visu izanalizējuši un esam pārliecināti par savu taisnību. Tiesu prāvas, protams, prognozējam. Jau tagad esam saņēmuši vairāk nekā 100 pārsūdzību. Tomēr tiesas mūs nebaida," apgalvo E.Zivtiņš.