Repše ar SVF runās par 7%
Finanšu ministrs Einars Repše (JL) trešdien izlido uz Vašingtonu, kur notiek gadskārtējā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pavasara sanāksme. Vašingtonā E.Repšem plānota ne tikai piedalīšanās oficiālajās SVF sanāksmēs, bet arī tikšanās ar SVF izpilddirektoru Dominiku Strosu-Kānu, lai runātu par Latvijas valdības iespējām atkāpties no sadarbības memorandā solītā — veicot grozījumus, šā gada budžeta deficīts nepārsniegs 4,9% no iekšzemes kopprodukta (IK).
Pēc E.Repšes otrdien Dienai atzītā, vīzītes laikā viņš plānojis runāt ar SVF vadību par iespējām šā gada budžetu veidot ar 7% deficītu (kopā ar pašvaldību budžetiem). "Tas, manuprāt, būtu saprātīgs kompromiss šajā situācijā. Centīšos kreditorus par to pārliecināt," teica E.Repše.
Vienlaikus viņš atzina, ka tas nenozīmē atkāpšanos no smagiem budžeta grozījumiem, jo, runājot ar SVF vadību, ministrs stingri turēšoties pie solījuma samazināt budžeta tēriņus un īstenot strukturālās reformas.
Vienošanās ar SVF ir svarīga, jo pretējā gadījumā valdība var nesaņemt ārvalstu donoru aizdevumu, lai finansētu caurumu budžetā. Proti, ārvalstu aizdevēji ir stingri pateikuši — kamēr nebūs pieņemti ar SVF saskaņoti budžeta grozījumi, Latvija nevarēs saņemt tai atvēlēto aizdevumu (jūnijā — 1,1 miljards latu). 7% deficīts (veido ap vienu miljardu latu), pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, īstenojams vismaz par 40% samazinot izdevumus un meklējot iespējas vēl papildus samazināt arī sociālā budžeta tēriņus.
Otrdien, spriedusi gandrīz sešas stundas, konkrētu lēmumu, par cik budžeta grozījumos izdevumi tiks samazināti, valdība vēl nepieņēma. Pēc premjera Valda Dombrovska (JL) teiktā, ministri vienojās, ka turpinās izstrādāt visus trīs budžeta taupības scenārijus, kas izdevumus paredz samazināt attiecīgi par 20, 30 un 40 procentiem.
Jaunums pēc valdības sēdes bija finanšu ministra iniciatīva Labklājības ministrijai vēl vairāk samazināt sociālā budžeta izdevumus, meklējot iespējas apcirpt arī sociālos tēriņus, kurus iepriekš sauca par nesamazināmiem — starp tiem ir bezdarbnieka pabalsti, piemaksas, arī tā sauktās māmiņu algas. E.Repše pieļāva izmaiņas bezdarbnieka pabalstos un tā saukto māmiņu algu sistēmā, lai māmiņu algas būtu māmiņu, nevis "tētiņu" algas, tas ir, lai pabalstu nemaksātu no tēvu algām. Labklājības ministrs par E.Repšes priekšlikumiem otrdien bija skeptisks, uzsverot, ka iespējamās izmaiņas pabalstos jāvērtē no tiesiskās paļāvības puses.
Pēc Finanšu ministrijas otrdien valdībā sniegtajām aplēsēm, neviens no trim taupības scenārijiem nenodrošina, ka budžeta deficīts tuvojas SVF memorandā solītajiem 4,9%. Izdevumus apcērpot par 20%, šā gada budžeta deficīts (visos scenārijos kopā ar pašvaldību budžetiem, kuru deficīts kopā nevar pārsniegt 1% no IK) būtu 8,5% no IK, izdevumus mazinot par 30%, deficīts veidotu 8,1% no IK, bet izdevumus mazinot par 40% — attiecīgi 7,7% no IK. E.Repše lēš, ka, atrodot iespējas samazināt vēl atsevišķus izdevumus, to skaitā sociālajā budžetā, valdība, grozot budžetu, deficītu varētu samazināt līdz 7%. Budžeta deficīts rēķināts ar prognozi, ka IK šogad veidos 14 miljardus latu un tā kritums salīdzinājumā ar pērno gadu būs 12%.
Valdība turpinās lemt par budžeta grozījumiem piektdien, kad ārkārtas valdības sēdi sasaucis Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.