"Turpmāk nepieļaujami ir tādi gadījumi kā 2009.gada beigās, kad valsts iestāžu nodokļu maksājumi un komunālo maksājumu parādi ārkārtas kārtībā bija jāsedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," norāda finanšu ministrs.
Tiesa gan pērn finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, turklāt gadījumos, kad bija nepieciešams, tika saņema arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atļauja.
Katrs ministriju iesniegtais līdzekļu pieprasījums no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tika izskatīts gan Finanšu ministrijā, gan valdībā un tikuši izvērtēti iemesli kāpēc radusies papildus līdzekļu nepieciešamība, uzsver Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace, atbildot I.Sudrabas kritikai.
Saskaņā ar Valsts kases operatīvo informāciju par valsts budžeta izpildi 2009.gadā, pērnā gada pēdējā mēnesī valsts budžeta deficīts pieaudzis par aptuveni 2.1 % no iekšzemes kopprodukta.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, norādot uz viņas ieskatā nelikumīgiem tēriņiem valsts iestādēs taupības režīma apstākļos. I. Sudraba uzskata, ka daudzas iestādes nodarbojušās ar nihilismu, neievērojot taupības režīmu, turklāt iestāžu iedzīvošanās parādos lielākoties nav bijusi neparedzēta, bet varbūt pat iepriekš plānota. Šādi rīkoties viņu pamudinājuši iestāžu apjomīgie pieprasījumi pēc papildus līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem.
Aizvadītā gada pēdējā mēnesī valdība lēma par ievērojamām summām no līdzekļiem
neparedzētiem gadījumiem. Piemēram, 8. decembrī valdība izdalīja
gandrīz 18 miljonus latu dažādiem mērķiem - gan parādu segšanai
Latvijas Nacionālajai operai, gan kompensētu 2009.gadā nesegtos
zaudējumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, gan nomas
maksas parādi Iekšlietu un Ārlietu ministrijām. Tāpat 12 000 latu
piešķīra dažādu starptautisko mācību olimpiāžu un viņu pedagogu
prēmēšanai.