Repše: jebkāda lata stabilitātes mazināšana būtu bezmērķīga

Šorīt Latvijas ziņās noklausījos Kalvīša apgalvojumu,ka viņa valdīšanas laikā bija treknie gadi,bet tagad valdība neprot valsti vadīt(Z.trekni uz kredītu rēķina un ne jau visiem.Liesi tiem ,kuriem jānomaksā parāds.Latu grib devalvēt tie ,kuri iesaistījās valūtas spekulācijās vai tie,kuriem kre- dīts eiro vai dolāros.)Arī Eiroparlamenta deputāts Godmanis pirmo reizi negrābstījās pa mākoņiem un teica pareizus vārdus:valdība rīkojas pareizi,valsts budžeta parāds samazinās ,nodokļi jāpaaugstina vai arī administratīvie izdevumi jāsamazina un latu nedrīkst devalvēt. Dombrovska valdība smagi,bet velk Latviju ārā no Kalvīša bedres.

Jādevalvē rublis, tad es ar tiem varēšu iztapsēt sava nužņika sienas.

Problēma ir tāda, ka līdzšinējā oficiālā propoganda sabiedrībai nedod nekādu skaidrojumu tam, kas ir devalvācija un kā tā darbojas. Līdzšinējā masu medijos pieejamā informācija ir nevis informatīva, bet tīri propogandiska ar domu - slikti, tāpēc, ka slikti un punkts. Atsevišķos gadījumos tiek pasniegti diezgan primitīvi argumenti un demagoģija. Spilgtākais demagoģijas piemērs - 90% Latvijas kredītņēmēju kredīti esot eiro, tamdēļ devalvācijas gadījumā visi pēkšņi vairs nevarētu atdot savus kredītus. Tas ir pārspīlējums, neliela daļa tos kredītus varēs atdot jebkurā gadījumā. Otrkārt, te tiek noklusēts, ka arī deflācijas variantā vismaz 80% tos savus kredītus atdot nevarēs, tas jau ir skaidri zināms un pat acīmredzams, jau tagad bezdarba līmenis strauji palielinās, algas strauji samazinās un būs jāsamazina vēl, daudzi jau no tām samazinātajām algām nespēj tos kredītus atdot. Pēc pusgada mēs redzēsim šo situāciju visā krāšņumā. Tamdēļ arguments par "nabaga kredītņēmējiem", kuru dēļ tagad nevajadzētu devalvēt ir mazākais muļķīgs. Es jau teicu, ka nekur netiek skaidrota devalvācijas kā ekonomikas atveseļošanas instrumenta būtība un jēga. Bet būtība un jēga ir tajā, ka apgrozībā ir vismaz kaut kāda nauda. Jā, iedzīvotāju dzīves līmenis strauji pazeminās, bet devalvācijas gadījumā pozitīvie efekti ir: 1.) ļoti strauji tiek nograuts imports, 2.) par cik tiek nograuts imports neizbēgami rodas pieprasījums pēc vietējās ražošanas un lauksaimniecības, 3.) ar devalvāciju nākas apgrozībā emitēt papildus latus, līdz ar ko apgrozībā parādās vismaz kaut kāds vērtības mērs, kas nodrošina vietējo preču un pakalpojumu apriti, 4.) ņemot vērā visu iepriekšējo rodas nodarbinātība, beidzot apgrozībā ir kaut kāda nauda, kas var savienot darbu ar darbaspēku. Ja mēs turpinam deflācijas variantu, tad vienā brīdī būs ļoti interesanta situācija - par cik nevienam nav naudas, tad neviens neko nepērk un nevienam neko nevajag, līdz ar to visi sēž un neko nedara, bet gaida humāno palīdzību ( t.sk. importa pārtiku) un pabalstus no ES no kā pirkt imoprtēto pārtiku, jo vietējā lauksaimniecība būs bankrotējusi tieši naudas trūkuma dēļ. Tas ir vienkārši, ja no manis kā uzņēmēja, ražotāja vai zemnieka neviens neko nevar nopirkt, tad es nevaru tirgot, ražot un radīt, jo man nav naudas. Es arī nevaru nevienu nodarbināt, jo man nav naudas. Protams, ka tādā situācijā, pie tāda dzīves līmeņa krituma neviena valdība nenoturēsies, tāpēc, es domāju tiks darīts viss, lai dabūtu no ES papildus aizdevumus ar ko maksāt bezdarbniekiem pabalstus un realizēt dažādas no tautsaimniecības viedokļa bezjēdzīgas programmas. Ja ES būs gatava mūs visus kādu laiku uzturēt, tad ok., ja nebūs, tad tiešām bail iedomāties, kas te darīsies.

Nu devalvācijas piemēru tomēr ir vairāk nekā tāda budžeta izdevumu griešana kā Latvijā. Kas vispār ir bezprecedenta gadījums.... Bet devalvējusi ir ,man šķiet ,Ķīnā, lai palielinātu eksportspēju un no kaimiņiem pērn arī Polija. Devalvācijas piemērus var atrast , bet tas ir ļoti nopietns pasākums ar visai sāpīgām blaknēm. Un tomēr , ja uz spēles ir likta valsts un tautas nākotne, tad nopietni ir jāizskata iespējamie rīcības varianti . Un no sliktākā jāizvēlās labākais. Un tad nu tas nav stils, ka daži negrib devalvāciju, jo ir kredīti EUR, bet otri grib , jo ir kredīti latos. Bet tautas un valsts intereses pie kājas abām pusēm...

tagad jau ir par veelu ko mainiit.. bet savadaak --- cietaa un miikstaa kursa efektu raksturo ekonomikas stavoklis polijaa pret stavokli baltijaa

Tā nav recepte vispārējos gadījumos. Pasaulē ir loti maz piemēru, ja tādi vispāri ir, kur devalvācija ir ko palīdzējusi.

Būtu vieglak noorientēties ja šādiem rakstiem nāktu līdzi redakcijas komentārs par konkrēto cilvēku iespējamo ieinteresētību, ko tas vai cits devalvācijas atbalstītājs vai pretinieks personīgi iegūtu vai zaudētu devalvējot vai nedevalvējot. Apmēram tā kā to dara CNBC, kad rāda ekspertu ieteikumus ieguldīt tur vai ieguldīt šite, vienmēr klāt eksperta personīgā saistība ar tēmu, lai visiem skaidrs vai vinš vienkārši necenšas pumpēt vai sist kursu personīgās interesēs.

Devalvējot ir cerības, ka tas viss norisināsies ātrāk un lētāk. -------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ -------------- Kāpēc mums ir tādas cerības? Jā, tā ir recepte vispārējos gadījumos. Bet mēs esam īpašs gadījums ! Nav ražošanas vispār un eksporta rūpniecības konkrēti , bet mājsaimniecībām kredīti ir EUR. Kāpēc pie šiem apstākļiem + jau esošajiem budžeta samazinājumiem , tas ir naudas izņemšanas no ekonomikas, ir cerības, ka devalvējot situācija uzlabosies ? Kāpēc ?

Es Tev, Žanis 14:24, piekrītu - stabils lats nav un nevar būt mērķis - tas ir tikai līdzeklis, turklāt tikai viens no daudziem līdzekļiem, lai sasniegtu mērķi - paaugstinātu tautas labklājību. Nedrīkst mērķis būt līdzeklis, process tikai procesa pēc, kas attālina, ved prom no mērķa. Ja man labi klājas, tad mani maz interesē, cik stabils ir lats. Bet, ja man nav vairs ko ēst, mani ar domu par stabilu latu nepabarosi. Ciniķis 16:29, V veida scenārijs nav mūsējais, tas vairs nav iespējams, tas uz mums neattiecas. Bez lata devalvācijas mums būs jāpavada vairāki gadi deflācijā reformējot valsts pārvaldi un gaidot izaugsmi. Devalvējot ir cerības, ka tas viss norisināsies ātrāk un lētāk. Nesāpīgu variantu mums sen vairs nav...

Nu un kādas ir Tavas prognozes, kas notiks , ja pie budžeta izdevumu griešanas vēl pievieno nacionālās valūtas devalvāciju ? Pēc principa dubults neplīst ... Un kas tad iestāsies ? Man, ja godīgi, pat padomāt bail...

Deflācijas scenārija "jaukākā" lieta ir tā, ka no apgrozības visu laiku tiek izņemta nauda, bet atpakaļ tajā nenonāk. Tas ir vienkārši - bankas iekasē no kredītņēmējiem parādus, bet jaunus kredītus vairs nedod, tas nozīmē, ka katrs kredītņēmēja bankai atdotais lats tiek izņemts no apgrozības. Ienākumi no eksporta un Īrijas latvieši šo naudas aizplūšanu kompensēt nespēj, tās summas ir smieklīgas salīdzinājumā ar tām, kas aizplūst projām. Tā rezultātā apgrozībā esošā naudas masa nepārtraukti samazinās un nespēj pietiekamā apjomā nodrošināt preču un pakalpojumu apriti, līdz ar to kādam visu laiku neizbēgami ir jābankrotē. Arī naudas iepludināšana no ārējiem aizņēmumiem caur valsts budžetu, izmaksājot to samazināto pensiju un algu apjomā, praktiski ir spļāviens jūrā, šī nauda atkal automātiski no aprites tiek izņemta kredītu segšanai. Toties lata kurss ir stabils. Ko tas īsti dod, šajos apstākļos, nav saprotams, investori turpina atvilkt savus kapitālus, bet bankas kaut kā uz šo stabilitāti nereaģē ar jaunu kreditēšanas bumu, bet tieši otrādi strādā pastiprinātā iekasēšanas režīmā savus zaudējumus no nemaksātājiem cenšoties pārlikt uz tiem, kas vēl kaut ko maksā ar procentu likmju politiku. Daži pat piedavā atlaides, ja atdosi naudu pirms termiņa, tādas darbības gan neliecina, ka "tūlīt viss būs labi". Valdības stratēģija - samazināsim izdevumus un dzīvosim no SVF un EK aizdevumiem, kamēr pasaulē beigsies krīze ( līdz ar ko mūsu ekonomika atdzīvosies pati no sevis) pirmajā mirklī šķiet saprātīga. Tomēr jāņem vērā, ka deflācija ilgtermiņā atstāj daudz, daudz postošākas sekas nekā inflācija, pie tam sociālajā jomā sekas būs tādas pašas kā lata devalvācijas gadījumā, tikai mazliet ilgākā laika periodā. Bezdarba pieaugums un mājsaimniecību ienākumu kritums šobrīd rit aritmētiskā progresijā, tā, ka līdz pilnīgam ekonomikas kraham diez ko tālu nav. Nav grūti prognozēt, ka 2010.gadā sāksies kredītņēmēju masveida izlikšana uz ielām un atņemto NĪ piespiedu realizācija. Vienīgā cerība - pasaulē jau šoruden sākas V veida izaugsme, bankas uzsāk kārtējo patērētāju masveida kreditēšanu, kas rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm, tajā skaitā tām, ko ražo Latvijā, kā arī pašā Latvijā ienāk jauni investori jaunu banku izskatā, kas sāk patērētāju kreditēšanu pa labi, pa kreisi radot maksātspēju, patēriņu, pieprasījumu un darba vietas ar 2007.gada atalgojuma līmeni, tad atkal apgrozībā ieplūst milzīgas naudas masas un kredītņēmēji var atdot savus vecos parādus. Tikai cik šāds scenārijs ir reāls?

Ja mēs tērējam vairāk nekā nopelnam, tad ir divi risinājumi. Pirmais ir izdevumu samazināšana. Un to valdība dara šobrīd. Bet tas neatrisina problēmu. Jo vairāk samazinām izdevumus, jo vairāk samazinās arī ieņēmumi. Un tā tikai pa spirāli uz leju. Otrais ir vairāk pelnīt. Bet tam ir nepieciešama ekonomika, kura darbotos. Un lai mūsu ekanomika darbotos, tai ir nepieciešams lats. Lats, ko var aizņemties bankā un vēlāk arī atdot. Bet šobrīd tas nav iespējams Latvijas bankas augsto procenta likmju dēļ. Iznāk, ka lats it kā ir, un pie tam vēl ļoti stabils, bet patiesībā tas ir pats priekš sevis, bet ne valsts ekonomikas. Acīmredzot augstie procenti ir lata stabilitātes cena. Bet kāds gan valsts ekonomikai ir labums no tāda stabila lata, kura patiesībā nemaz nav ? Galu galā, ja nebūs ekonomikas, nebūs arī lata, un nebūs šīs valsts. Doma, ka ar stabilu latu varēs vieglāk atdot parādus ir naiva. Ja nebūs darbojošās un konkurētspējīgas ekonomikas, nebūs arī naudas, par ko atdot šos parādus.

izskatās , ka šķēle tēmē uz latvijas mazo sorosu -šupāt peļķi ar runām par devalvāciju - puika nespekulē ar akcijām vai ko tml??? atceroties valmieras piena "importēto sieru tirgošanu kā lv ražoto".. šads tipinš uzticīpu nevieš. kaut ar skaidrs, ka repše cīnās nevis par latviju, bet par tp noraušanu no siles un pašam pie tā tikšanu - citādāk es nevaru izskaidrot penisonāru un tautas apzagšanu ar nodokļiem, samazināšanu, kamēr "biezajam galam un administratīvajam aparātām" samazinājusm ir formāla pakazuha!

Nu jā, tāds kā Šķēle jau neko nav parādā. Tie 8 miljoni latu jau sīkums vien ir. Ja par 15% devalvētu, viņam nebūtu slikti. Ko tad Šķēle tādu ģeniālu ir izdarījis?

Nu ir problēma! LB prezidenta un Finanšu ministra parādi tādi, ka pretoties devalvācijai ir personīgi iemesli, bet Šķēlem atkal savi privāti iemesli gribēt devalvāciju, nu kaut vai Valmieras piena eksportspējas celšana un vēl dažas personīgas velmes.. Bet šādi lēmumi būtu jāpieņem cilvēkiem , kuri neatrodas interešu konfliktā. Savu personīgo un valsts interešu... Mana viennozīmīga nostāja, ja iet uz devalvāciju, tad budžeta izdevumus samazināt nedrīkst. Ekonomikas stabilizācijas pasākumos ir jābūt zināmai konsekvencei, jo citādāk vienu pasākumu pozitīvo efektu nokauj citi pasākumi