Kreditori iebilst pret neapliekamā minimuma samazināšanu un atvieglojumiem par apgādībā esošu personu, kas pēc valdības plānotā samazina izdevumus par 48 miljoniem. Ja varam tos atrast citos ieņēmumos vai samazināt izdevumus, mēs nāktu pretī sabiedrībai un kreditoriem, bet diemžēl tie tik viegli rokās nedodas, viņš teica.
Valdība ir ieplānojusi subsīdijas zemniekiem samaksāt jau šogad - kopumā 42 miljonus, tādējādi mazinot budžeta deficītu, taču kreditori aizrādījuši, ka tā patiesībā būtu tikai maksājuma nobīde laikā, tāpēc neskaitās kā deficīta samazinājuma pasākums.
Nākamgad maksājumi sociālajā budžetā esot par 13 miljoniem mazāki nekā šogad. Pēc E.Repšes vārdiem, kreditori teikuši, ka tā ir Dieva dāvana, bet ne reāli valdības pasākumi.
Viņš arī minēja, ka Valsts kase ir atradusi iespēju papildus aizdevumu paņemt nākamgad, tā ietaupot dažus miljonus procentu maksājumos. Arī tas saņēmis kritiku, jo maksājumi tikai "pārbīdīti".
Diskusija ir par
interpretācija, vai pasākumi, kas izriet no situācijas skaitās vai nē, teica ministrs.
Kreditori uzskata, ka labāk būtu celt progresīvo ienākumu nodokli un PVN, bet E.Repše pauda, ka jāapzinās, ka lielākajai daļai alga Latvijā ir tikai virs 500 latiem, kas nozīmējot, ka progresija jāsāk ļoti zemā līmenī. Līdz ar to tā arī nav nekāda medus maize, viņš pauda. Savukārt ja apliks ar nodokli lielās algas, cilvēki atradīs iespējas, kā pāriet uz pelēko sektoru vai ārzemēm.
"Gribu uzsvērt, ka valdības pieņemtais budžets nav tā, ka putniņi dziedātu un visi plaukšķinātu, un viss būt kārtībā."
E.Repšem sarunas ar aizdevējiem notiks rīt.
"Kreditori var likumīgi prasīt, lai mēs patiešām samazinām deficītu, jo tas ir saistīts ar mūsu spējām atdot viņu aizdoto naudu. Viņi var nepiekrist, ka kaut kur mums ieņēmumu prognoze, viņuprāt, nepiepildīsies, it sevišķi attiecībā uz jaunajiem nodokļiem, piemēram, dienesta automašīnu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Taču viņi labi saprot, ka tā nav viņu kompetence iejaukties suverēnas valsts iekšējās nodokļu politikas lietās un savstarpējā nodokļu īpatsvarā," iepriekš līdzšinējās sarunas komentēja finanšu ministrs.
Jau vēstījām, ka starptautiskie aizdevēji ir akceptējuši valdības prognozi par nākamā gada budžeta nodokļu ieņēmumiem, taču nepiekrīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma samazināšanai, tā trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" teica Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš.
Viņš noraidīja pašvaldību un uzņēmēju pārmetumus par pārāk optimistiskām nodokļu ieņēmumu prognozēm un pēc viņa teiktā, FM aprēķini par nodokļu ieņēmumiem nākamgad ir ticami, jo FM prognozes ir bijušas pesimistiskas.
"Ticiet man, mums ļoti rūpīgi seko līdzi mūsu partneri, kuri skatās līdzi, vai aprēķini ir ticami," teica Tauriņš.
FM pārstāvis informēja, ka aizdevēji ir devuši akceptu valdības apstiprinātajam budžetam. "It īpaši, kas attiecas uz ieņēmumu daļu, pirmdien ir apstiprinājuši, ka tas ir ticamais cipars, kas ieņēmumu daļā," viņš teica.
Taču aizdevēji nepiekrīt neapliekamā minimuma samazināšanai, jo uzskata to par regresīvu, teica Tauriņš.
Valdība 26.oktobrī ārkārtas sēdē atbalstīja 2010.gada valsts budžetu, kurā nodrošināta fiskālā konsolidācija 500 miljonu latu apmērā. Latvijas 2010.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 3,782 miljardi latu, bet izdevumi - 4,348 miljardi latu. Salīdzinājumā ar 2009.gada plānu nākamgad ir paredzēts ieņēmumu samazinājums 240,7 miljonu latu apmērā un izdevumu samazinājums 339,3 miljonu latu apmērā.
Neapliekamo minimumu nākamgad plāno samazināt no 35 līdz 25 latiem, bet atvieglojumus par apgādībā esošu personu no 63 līdz 25 latiem.
Budžeta projekts pirms nodošanas Saeimai vēl jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem, tādēļ FM Saeimā budžetu plāno iesniegt līdz 2.novembrim. Iepriekš vadība plānoja budžetu parlamentam nodot jau 28.oktobrī.
(papildināts ar E.Repšes teikto - pirmajās rindkopās)