Tomēr, pirms neesot veikts projekta lietderības izvērtējums, viņš nav gatavs pateikt tam stingru nē. Par jauna biroja ideju M.Bičevskis iepriekš neesot zinājis, lai arī viņa draugs un biznesa partneris Gints Liepaskalns (SIA Inčukalna nami, katram pieder 25%) ir projekta īstenotājas, VNĪ meitasfirmas VNĪ investīcijas (tajā ieguldīti minētie seši miljoni latu) valdes loceklis.
Ja izrādīšoties, ka par jauno biroju jau noslēgti kādi līgumi, kas valstij uzliek konkrētas saistības, M.Bičevskis vērtēšot atbildīgās amatpersonas — VNĪ šefa Māra Kaijaka (TP) — atbildību. Pateikt, vai tas VNĪ šefam var maksāt krēslu, M.Bičevskis nebija gatavs. Pagaidām nav arī skaidrs, vai slepenībā kaldinātā ideja apdraudēs M.Kaijaka atrašanos Tautas partijā. Nākamo trešdien TP valde sola izlemt, vai viņu izslēgt.
Zīmīgi, ka līdz tam pār VNĪ darbību var savilkties vēl drūmāki aizdomu mākoņi, jo, iespējams, nākamnedēļ tiks publiskots Valsts kontroles (VK) veiktais VNĪ (veic valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, pārdošanu, attīstīšanu) revīzijas ziņojums. Tas, kā Dienai apliecināja vairāki avoti, norādot uz daudziem pārkāpumiem VNĪ darbā, kā arī vieš šaubas par naudas šķērdēšanu un VNĪ apmaksāto būvniecības izdevumu vairāku desmitu miljonu apmērā pamatotību. VK revīzijas ziņojumu plānoja publiskot jau šonedēļ, taču pirmdien negaidīti no VNĪ saņēmusi plašus iebildumus. Tas novilcina ziņojuma nonākšanu atklātībā, jo VK tagad jāizvērtē VNĪ iebildes.
Ne VNĪ, ne M.Bičevskis otrdien nebija gatavi atklāt, kas bez Akmeņu 14 iesniegtā priekšlikuma (zemesgabals ar uzbūvētiem pamatiem) ir trīs pārējie biroju projekti, kuru iegāde tiek vērtēta. Zināms tikai, ka viens no tiem atrodas Maskavas forštatē un ka neviens no visiem četriem projektiem nav pilnībā pabeigts. Izšķiroties par kāda pirkšanu, VNĪ nevarētu pārvākties uz jaunām telpām, ar ko tā argumentē biroja nepieciešamību, jo tai ēku vēl vajadzēs celt.
Kāda skeptiski noskaņota augsta amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, Dienai otrdien atzina, ka VNĪ argumenti par jaunu biroja ēku, norādot, ka ar esošajām telpām (Vecrīgā) ir par maz un ka biroja darbinieki ir izkaisīti, neizturot kritiku. VNĪ štats esot uzblīdis, un to esot iespējas samazināt. Turklāt, ja VNĪ negribot biroju Vecrīgā, tā varot vai nu izmantot citus valsts īpašumus, vai īrēt biroja telpas jau uzceltos projektos, jo īres cenas tagad esot zemas. Nekustamā īpašuma liepratēji lēš, ka pašlaik vidējā cena B klases birojam, kāds atbilst valsts iestādes vajadzībām, ir 8—9 eiro par kvadrātmetru bez PVN un komunālajiem maksājumiem. Ja tiek īrēta lielāka platība, cena būtu vēl par 1—2 eiro mazāka.