Robežlīgums ar Krieviju parakstīts, pateicoties Merkelei

Kalvītis. Pēc viņa teiktā, robežlīguma noslēgšana ir Eiropas Savienības (ES), NATO un Latvijas ārpolitikas panākums. «Tas bija mūsu kopīgs darbs, nevis Latvijas individuālā pašdarbība,» norādīja A.Kalvītis, piebilstot, ka uz līguma parakstīšanu Latviju mudināja visas ES prezidentūras. Lai noskaidrotu konkrētos A.Merkeles darbus, kas veicināja robežlīguma parakstīšanu, ar A.Kalvīti ceturtdien sazināties neizdevās. Taču no informētiem un drošiem avotiem Diena uzzināja, ka sarunas starp Latviju, Vāciju un Krieviju par robežlīgumu risinājās jau no 2006.gada sākuma, kad Vācija vēl pat nebija pārņēmusi prezidentūru Eiropas Savienībā. Robežlīguma jautājums tika risināts «trijstūra veidā» – gan Latvijas amatpersonām regulāri tiekoties ar kancleres padomniekiem, gan A.Merkelei personīgi kontaktējoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Arī līguma parakstīšanas brīdis netika izvēlēts nejauši. Izšķirošais moments bija Vācijas ES prezidentūras pārņemšana, un tas bija arī pēdējais laiks pirms Krievijas Valsts domes un prezidenta vēlēšanām. Vācijas iesaistīšanās jautājuma risināšanā tiek skaidrota ar izmaiņām varas aprindās. Ja iepriekš šai valstij bija zema interese par Baltiju, tad jaunā A.Merkeles politika paredzēja ciešāku attiecību attīstīšanu ar šo reģionu. Kā jau ziņots, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere raidījumā «Kas notiek Latvijā?» pauda uzskatu, ka robežlīguma parakstīšana bija nosacījums Krievijai, lai tā varētu panākt vīzu režīma atvieglojumus ar ES. Viņa pauda nožēlu, ka Latvija neizmanto situāciju, lai gūtu sev izdevīgus risinājumus. Nekādas darbības no mūsu valsts puses nespēja panākt, lai Krievija mainītu savu attieksmi, un tajā pašā laikā Latvija “pienesa tai robežlīgumu uz paplātes bez nekādām kompensācijām”, norādīja I.Vaidere. Taču Dienas avoti vēsta, ka robežlīguma parakstīšanai no Krievijas puses nebija nekādas saistības ar vēlmi panākt vīzu režīma atvieglojumus.