Labklājības ministrija (LM) kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertiem aplēsusi, ka, Latvijas ekonomikai slīdot arvien dziļākā bedrē, bezdarbam pieaugot līdz 12,7% un samazinoties sociālā nodokļa ieņēmumiem, sociālajā budžetā papildus būs nepieciešami 109 miljoni latu. Tas nozīmē, ka, necērpot izdevumus, sociālā budžeta deficīts šogad var sasniegt 325 miljonus latu. Turklāt šie ir cerīgākie aprēķini. Sociālā budžeta robs, bezdarbam augot vēl straujāk un nemeklējot iespējas samazināt tēriņus, var sasniegt gandrīz pusmiljardu.
Lielākās bažas sociālā budžeta ieņēmumiem rada fakts, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, darba dēvēji ne vien atlaiž darbiniekus, palielinot bezdarbnieku rindas, bet arī meklē iespējas samazināt atalgojuma izdevumus, ietaupot uz sociālā nodokļa rēķina. Proti, tā ir atgriešanās pie minimālas oficiālās (nodokļu) algas, lielāko algas daļu maksājot vai nu aploksnēs vai izvēloties citu veidu, kā algas maksāt bez sociālā nodokļa. Tas savukārt apdraud galveno sociālā budžeta ieņēmumu avotu un rada draudus budžeta spējai segt visus līdz šim paredzētos izdevumus, neiebraucot dziļā deficītā. Tieši draudošā sociālā budžeta krīze spiež atbildīgās amatpersonas domāt, kā samazināt sociālā budžeta izdevumus, no kuriem vairāk nekā 70% veido pensijas. Uz nepieciešamību ātri rast risinājumu sociālā budžeta izdevumu samazināšanai uzstāj SVF.
Latvijai gan pārāk skaudrs ir SVF ekspertu ieteikums ne vien atteikties no pensiju indeksācijas, bet arī samazināt pensijas. Gan LM amatpersonas, gan Saeimā pārstāvētās partijas dzelžaini uzsver, ka SVF priekšlikumu par pensiju samazināšanu Latvija neņems vērā un pensijas netiks samazinātas. Galvenais arguments — Latvijā pensijas jau tāpat ir mazas. Pēc LM datiem, pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, saņem 92% pensionāru. Turklāt 40% pensionāru pensija ir mazāka par 135 latiem. LM sarunās ar SVF cenšas vienoties, ka 1.aprīlī šīs pensijas tiks indeksētas. Vienīgais, kam LM ir gatava piekāpties, ir attiekšanās no pensiju indeksācijas rudenī.
Budžeta grozījumi, kuros jāparedz izdevumu samazināšana, Saeimā jāiesniedz līdz 31.martam. Tas nozīmē, ka vēlākais marta otrajā pusē valdībai jātiek skaidrībā, kādus sociālos izdevumus (pensijas, pabalsti) samazināt, lai sociālais budžets nenonāktu dziļa deficīta priekšā.
Lai arī neoficiāli izskan pārmetumi, ka sociālā budžeta uzkrājuma nauda jau ir iztērēta Parex glābšanai un valsts pamatbudžeta vajadzībām, — Valsts kase tos kategoriski noraida un uzsver, ka tam nav pamata.