Viņš pats šo vizīti viennozīmīgi atbalstot, jo uzskata: ja Krievijai un daudziem simtiem miljonu cilvēku šis pasākums un atzīmēšana 9.maijā ir svarīga un ja notiek šāda veida piemiņas pasākumi, tad arī mums tas ir ārkārtīgi svarīgi. "Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, zinām, kādi ir bijuši upuri arī krievu tautā. Tā ir laba diena tādā ziņā, ka tika pārtraukta bezjēdzīga asins izliešana Eiropā un vismaz iestājās miers," teica ministrs un pauda cerību, ka arī Krievijas vadība reiz novērtēs Latvijas puses attieksmi pret šo dienu.
Runājot par Baltijas valstu saliedētību, A.Ronis arī pauda viedokli, ka nevajag īpaši dramatizēt Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites lēmumu nepiedalīties svinībās. "Es cienu arī viņas izvēli," teica ministrs. Viņš gan nenoliedza, ka kopumā vēlētos redzēt vēl ciešāku Baltijas valstu sadarbību un politikas koordinēšanu, nekā tas ir bijis līdz šim. Valstīm, viņaprāt, bijusi izcila sadarbība ceļā uz neatkarības atgūšanu, iestāšanos ES un NATO, bet ministrs gribētu ciešāku sadarbību gan ārpolitikas koordinēšanā, gan kopīgā ekonomiku konkurētspējas atjaunošanā.
Viņš nezināja, ka varētu notikt Krievijas prezidenta vizīte Latvijā, tomēr norādīja, ka "viņš vienmēr ir gaidīts viesis Latvijā". Tāpat viņš teica, ka vēl nav runājis ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kura vizīte bija plānota. Runājot par Latvijas un Krievijas attiecībām, A.Ronis teica, ka viņam personīgi esot ļoti svarīgi, lai Latvijas-Krievijas attiecību dienaskārtība virzītos uz priekšu, lai saglabātos pozitīvā tendence, kas bijusi šajās attiecībās. "Mana prioritāte attiecībās ar Krieviju ir, lai tās virzītos loģiski uz priekšu, lai mēs parakstītu līgumus, kas ir gatavi parakstīšanai un lai pēc iespējas aktivizētu sadarbību ekonomikas jomā.