Pēc J.Vētras domām, no valsts budžeta vietām sociālajās zinātnēs vajadzētu pavisam atteikties, jo jau tagad šajās programmās to ir tik maz, ka tās kļuvušas tikai par mārketinga instrumentu. Taču atteikšanās no budžeta vietām sociālajās zinātnēs, viņaprāt, ir iespējama tikai tad, ja to kombinē ar palielinātu valsts finansējumu pētniecībai sociālo zinātņu nozarēs.
J.Vētra iesaka mainīt augstākās izglītības finansēšanas modeli. Viņš gan kritizē ieceri augstskolām finansējumu piešķirt, vadoties pēc to absolventu skaita. Arī Eiropas valstīs no šī principa atkāpjoties, jo tas var nozīmēt, ka pie diploma tiek arī cilvēki, kuri to nav pelnījuši, jo augstskolas vairītos atskaitīt vājos studentus un pazeminātu prasības, lai nesamazinātu to finansējuma apjomu.
Tāpat J.Vētra ieteica apsvērt studiju līdzfinansējuma iespēju — kādu procentu no studiju maksas segt visiem studentiem, kā tas notiek daudzviet Eiropā. Tam gan nepiekrita LSA vadītājs Edgars Bērziņš, sakot, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas nav iespējams. Savukārt J.Vētra norādīja — tad būtu nepieciešamas sociālā atbalsta programmas tiem studentiem, kas nevarētu samaksāt līdzmaksājumu par studijām.
Plašāk par LSA diskusijas secinājumiem runāto ceturtdienas laikrakstā Diena.