Šajās vēlēšanās — viszemākā vēlētāju aktivitāte brīvvalsts laikā

00. «Tas ir tuvu tam, kas bija gaidīts,» secina sociologs, Latvijas faktu (LF) direktors Aigars Freimanis. Viņš zemo aktivitāti skaidro gan ar apātiju, gan vēlētāju apzināšanos, ka viņu ikdienas dzīvē lielā politika neko nemaina. LF pēdējā 2.—4.oktobra aptauja liecināja, ka vēlēšanās nepiedalīsies 8,7% balsstiesīgo, bet 13,7% atzina, ka vēl nav izlēmuši, par ko balsot. A.Freimanis stāsta, ka viņš lēsis — aktivitāte būs līdz 65%. Viņaprāt, pāris procentus aktivitātei noņēmuši Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārpus valsts īpaši Īrijā un Anglijā, kur ir lielākās latviešu kopienas. Pārējo atbirumu devuši tepat Latvijā dzīvojošie. «Nedomāju, ka tam ir viens vai divi dominējošie iemesli,» saka sociologs. Kā vienu no iespējamām motivācijām viņš arī tagad min tik bieži piesaukto apātiju, ko rada vilšanās pašreizējo politisko spēku darbā. Tomēr, viņaprāt, lielāku lomu spēlējusi daudzu vēlētāju atziņa, ka lielā politika viņu ikdienas dzīvi neiespaido, kā arī norises politiskās elites vidē ir ļoti tālas no cilvēku dienaskārtības.  «Protams, ka cilvēkus paši politiķi atgrūduši,» secina A.Freimanis. Tomēr vienlaikus viņš liek aiz auss, ka, acīmredzot, līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija ir kļuvusi līdzīga tradicionālajām demokrātiskajām valstīm, kur vēlētāju aktivitāte ir krietni zema.  Trijās iepriekšējās vēlēšanās, kad balsots tika par 6., 7. un 8.Saeimu, vēlēšanās piedalījās aptuveni 71% balsstiesīgo, bet vislielākā aktivitāte bija 1993.gadā, kad pirmoreiz atjaunotās neatkarības laikā Latvijas pilsoņi balsoja par 5.Saeimu. Tad vēlēšanās piedalījās 89,9% balsstiesīgo. Tik augsts aktivitātes līmenis vairs nav bijis nevienās Saeimas vēlēšanās — ne brīvvalsts laikā līdz Latvijas okupācijas, nedz arī tagad — pēc atmodas viļņa.