Segliņš iesaka "kūlas dedzināšanas faniem" padomāt, cik dārgi tas viņiem var maksāt

Atklājot informatīvo kampaņu "Nededzini savu zemi!", M.Segliņš pastāstīja, ka pēdējos desmit gados Latvijā ir reģistrēti 25 000 kūlas ugunsgrēku, nodegušas vairāk nekā 2000 ēku, bojā gājuši 27 cilvēki, bet kopējie nodarītie zaudējumi vērtējami vairāku simtu tūkstošu latu apmērā. Kampaņu šogad īstenos divos etapos – pavasarī, vēršoties pret kūlas dedzinātājiem un izglītojot sabiedrību par pērnās zāles dedzināšanas nodarīto postu, un rudenī, veicinot vides sakopšanu. Tiks rīkotas ugunsdzēsēju un policistu kopīgas patruļas, strikti reaģējot uz kūlas dedzināšanas gadījumiem. Kampaņa kopumā izmaksājusi 20 000 latu, no Iekšlietu ministrijas līdzekļiem tika ieguldīti divi tūkstoši latu. "Mums tas ir daudz izdevīgāk nekā braukt un dzēst tos tūkstošus kūlas ugunsgrēku — tās ir ugunsdzēsēju algas, benzīns, salauzta tehnika. Labāk ir braukt un glābt cilvēku dzīvības, dzēst degošus dzīvokļus un mājas nevis nemitīgi tērēt valsts resursus, braukājot pa šiem bezjēdzīgajiem ugunsgrēkiem, kas rodas no kūlas dedzināšanas," sacīja M.Segliņš, uzskatot, ka nauda kampaņai ir izmantota lietderīgi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka palīdze Inga Vetere pastāstīja, ka kūlas ugunsgrēku sezonā ugunsdzēsējiem ir vairāki simti izsaukumu dienā, tāpēc cilvēki tiek izsaukti no brīvdienām un strādā vairākas maiņas pēc kārtas. Mašīnas izbrauc nevis no tuvākā depo, bet gan no vietām, kur tās vispār ir, nereti tās dodas uz vairākiem ugunsgrēkiem pēc kārtas, nepaspējot uzpildīt cisternas ar ūdeni. Pērn remonts bija jāveic desmit ugunsdzēsēju auto, jo kūla nereti deg vietās, kurām nav iespējams piebraukt pa normālu ceļu, piebilda I.Vetere. Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pastāstīja, ka kūlas dedzināšanas aktīvākais laiks ir neilgi pirms un pēc Lieldienu brīvdienām. Šogad ar klipiem televīzijā un džingliem radio sabiedrība tiks informēta par kūlas dedzināšanas kaitīgumu. Runājot par iespējamo kontrolēto kūlas dedzināšanu, ministrs teica, ka šobrīd sabiedrība tam vēl nav gatava. Tas būtu pieļaujams tikai vērtīgo biotopu saglabāšanai, nevis zemnieku nepadarīto darbu labošanai, teica R.Vējonis. Turklāt arī klimata izmaiņu kontekstā kūlas dedzināšana ir negatīva parādība, jo, dedzinot mitro zāli, gaisā nonāk bīstamas ķīmiskas vielas. Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) norādīja, ka kūlas dedzinātājiem arī turpmāk tiks samazināti lauku atbalsta maksājumi. Piemēram, pērn vien fiksēti 334 šādi gadījumi, bet kopējā samazināto maksājumu summa bija 45 000 latu. Savukārt 2006.gadā atbalsts samazināts 946 saimniecībām 202 381 latu apmērā. Visi trīs ministri parakstījuši arī kopīgu vēstuli visu Latvijas pašvaldību vadītājiem, aicinot tos pievienoties centieniem mazināt kūlas dedzināšanu un nodrošināt ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu. Vēlamie soļi ir pašvaldības teritoriju sakopšana un zāles pļaušana rudenī, palīdzība iedzīvotājiem, kas saviem spēkiem īpašumu sakopt nespēj, kā arī aizsargjoslu gar ceļiem, dzelzceļiem un mežiem uzturēšana ugunsdrošā stāvoklī. Šogad līdz 17.martam reģistrēti 67 kūlas ugunsgrēki, visbiežāk Kurzemē. pērnā zāle degusi Kurzemē, pirmais reģistrēts jau 18.janvārī Kuldīgas rajona Pudres pagastā. Savukārt pērn tika reģistrēts 2651 kūlas ugunsgrēks, radot 13 205 latu lielus materiālos zaudējumus. Pērn šādos ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, nodega 35 ēkas. Vistraģiskākie statistikas dati par kūlas ugunsgrēkiem bija 2006.gadā, kad kopumā notika 7083 šādi ugunsgrēki. To dēļ bojā gāja seši cilvēki, vēl astoņi guva dažādas traumas, nodega 472 ēkas. Šo ugunsgrēku radītie materiālie zaudējumi pārsniedza 250 tūkstošus latu.