Vai tiešām uzskatāt, ka reizēs, kad notiek šādi ārkārtas pasākumi [grautiņi Vecrīgā 13.janvārī], jums nebūtu jābūt klāt?
Situācija bija tāda. Mazliet pirms pulksten 19 beidzās valdības sēde. Mums visu laiku pienāca ziņas, kas notiek Doma laukumā. Tur viss bija mierīgi, kārtībā, nav nekādu problēmu. To, ka tai laikā nebija problēmu, mēs redzam arī pēc notikumu attīstības shēmas. Beidzoties valdības sēdei, es devos uz mājām. Līdz sākās televīzijas pārraides, man neatnāca nekādas īsziņas un nekāda informācija, ka kaut kas ir mainījies.
Tas ir normāli, ka policija jums neziņoja?
Arī viens no jautājumiem. Man nebija ne īsziņas, ne zvana veidā nekādas informācijas. Redzot ziņas, es zvanīju, sazinājos vairākkārtīgi ar vairākām policijas amatpersonām un izteicu savu politiķa viedokli, kas notiek, kas jādara. Apmainījos domām, saņēmu viņu atbildes, kāpēc notiek tas, kas notiek, turpināju gaidīt. Skatījos. Saņēmu no citiem politiķiem dažāda veida uzsaukumus, kas jādara: tā, šitā, vēl kaut kā. Protams, es nemaz nebiju mierīgs par to, kas notiek. Sazinājos vēlreiz ar policijas vadību un nolēmu, ka man jābrauc atpakaļ uz Rīgas centru. Sazinājos ar dienesta mašīnu un teicu, lai man atbrauc pakaļ, un ierados centrā tik ātrā laikā, kā to bija iespējams izdarīt.
Cikos tas bija?
Kad es ierados Rīgas centrā, tur bija kā pēc kara. Tikko vēl gāja ļaužu pūļi pa Vecrīgu. Es viena policista pavadībā izstaigāju Vecrīgu: tur vēl notika ļaužu staigāšana, klaigāšana, aurošana. Mēs izgājām Smilšu ielu, Doma laukumu, gar Saeimu, satiku Rīgas policijas priekšnieka vietnieku, kuram bija lauzta roka, izrunājām pirmos iespaidus. Pēc tam devos pie Godmaņa, kurš bija savā darba kabinetā.
Kā jūs redzat savu personisko atbildību par to, ka policija acīmredzot nebija pietiekami sagatavota?
Es esmu sev secinājis, kas notika un kādēļ viss tā izvērtās. Bet kamēr šie secinājumi nav noformulēti dienesta izmeklēšanas gala slēdzienā... Domāju, ka es zinu, kur ir galvenā kļūda, bet, kamēr tas nav slēdzienā, manuprāt, es to nevaru teikt.
Acīmredzot tā nav jūsu kļūda, ja jūs nevarat pateikt.
Slēgtā sēdē šodien (trešdien) Saeimas komisijā pastāstīšu. Es to esmu pastāstījis arī Nacionālās drošības padomes sēdē, kas ir slēgta, valsts noslēpums. Man pašam ir skaidrs, kur ir galvenā kļūda.
Vai Tautas partijā būs jaunas sejas?
Pilnīgi visām partijām ir jāaicina jauni cilvēki politikā. Jo arī pašreizējās opozīcijas partijās ir cilvēki, kas ir bijuši ministri, cits piecus gadus, cits trīs gadus, tās jau arī nav tās jaunās sejas. Tie ir cilvēki, kas apmetuši kūleni un dibinājuši jaunus politiskus spēkus. Viņi arī ir bijuši šeit, pēdējos gados bijuši visu laiku pie varas. Tādēļ man ir neizpratne, kāpēc pēkšņi ir šī bremze. Mēs esam gatavi saņemt novērtējumu un mēs esam gatavi prasīt uzticību savam turpmākajam darbam. (..)
Man nav sirdsapziņas pārmetumu par šo pēdējo gadu. Ja es atgriežos pie visgrūtākā lēmuma, kas valdībai bija jāpieņem, tas bija par Parex banku, tad tiešām šaubas bija līdz Ilmāra Rimšēviča runai valdībā. Tad, kad norunāja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, es sev pieņēmu lēmumu, kā es balsošu.
Es no Finanšu ministrijas no rīta izgāju ar pārliecību, ka jāklapē ciet. Tā bija otrā versija — Parex ciet. 220 000 neapmierinātu cilvēku, valdībai rēķins 660 miljonu, jo jūs zināt, kādas ir Eiropas prasības par saistībām pret noguldītājiem un vēl, iespējams, trīs vai četru banku aizvēršana tuvākajā laikā. Tai brīdī likās, ka tas pilnīgi noteikti ir finišs. Ejot palīgā, bija cerības, ka finiša tik drīz nebūs, ka ir iespējas visu to glābt, jo, noklausoties, kāds ir ķīlu sastāvs, kādi vērtspapīri, nelikās, ka ir bezcerīgi mēģināt šo banku atdzīvināt, iedarbināt, iespējams, pēc tam pārdot. (..) Tajā brīdī varēja rādīt ar pirkstu — Kargins, Krasovickis nolaiduši banku, bet mēs jau neko. Tā bija otra pozīcija, bet tā nav atbildīga pozīcija. Igauņiem vieglāk — viņiem nav tāds Parex, viņiem ir skandināvu bankas. Tas, protams, valdībai ir tāds akmens kaklā un viņu nevar nomest.
Komentāru lapas redaktora Paula Raudsepa un žurnālistu Ināras Egles un Ivo Leitāna pilnu interviju ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu "Mēs esam gatavi saņemt novērtējumu" lasiet ceturtdienas "Dienā"