Liktenīgā pirmā nakts
Jaunā māmiņa: puisis bija simpātisks, apdāvinājis viņu, bet nav paticis, ka dzer
Saruna notiek īsi pirms Jāņiem bērnu slimnīcā, meitene tur nokļuvusi mēnesi pēc bērniņa piedzimšanas, viņai ir diezgan nopietnas veselības problēmas, nesaistītas ar grūtniecību. Mazulis atrodas centrā, kur uzturas jaunās māmiņas, kas nonākušas krīzes situācijā. Pieminot 58 latu bērna kopšanas pabalstu mēnesī, Katrīnas balsī ieskanas bijība, taču katram gadījumam viņa piebilst — "nu maz jau ir.".
Izlēma uzreiz, ka paturēs
Ar Kristapu Katrīna iepazinās pērn vasaras vidū. Viņš esot Katrīnas drauga brālis, abi iepazinušies drauga mājās. Jautāta, kas saistījis Kristapā, viņa teic — esot, par ko parunāt. Puisis arī esot izskatīgs. Pirmās seksuālās attiecības bijušas jau pēc pāris dienām. "Nu viņš man patikās…Viņš mani nepiespieda, tas gan ir fakts," viņa uzsver pēdējo teikumu. Pēc meitenes teiktā, tā bijusi viņas pirmā reize, apgalvo, ka esot arī izsargājušies, taču bērniņš tomēr pieteicies. Abi gājuši pastaigās, puisis dāvinājis dažādus mīļus niekus. Rozā spilvenu, mazu spēļu zilonīti, rozā sirsniņu — telefona piekariņu. Vienīgi viņai neesot īsti paticis, ka Kristaps mēdzis iedzert un smēķējis.
Pēc mēneša meitenei radušās aizdomas, ka viņa varētu būt stāvoklī. "Nu es mazbišķiņ biju apstulbusi, tā jocīgi palikās man," teic Katrīna. Par grūtniecību uzreiz teikusi mātei. "Uzreiz teicu, ka es paturēšu. Man pēc tam arī ginekologs pateica, ka tik jaunām taisīt abortu nav labi. Ziniet, ja uztaisa abortu, var gadīties, ka pēc tam vispār var nebūt bērnu," viņa skaidro. Māte esot bijusi šokēta, lamājusies, uzstājusi, ka jātaisa aborts, tomēr pēc ārsta teiktā samierinājusies. Rudenī, kad Katrīna jau gaidīja bērnu, viņa sāka mācīties 9.klasē. Kopš astotās klases viņa mācījusies internātskolā. Par iemesliem viņa nevēlas daudz runāt.
Kamēr Katrīna atradās internātskolā, Kristaps esot dzīvojis pie viņas mātes, jo šajā pagastā dabūjis darbu. Pie Katrīnas neesot braucis, jo internātskola atrodas citā rajonā. Meitene uz mājām pavadīt nedēļas nogali braukusi apmēram reizi mēnesī. Abu seksuālā dzīve tajā laikā turpinājusies turpat mājās.
Kad meitene bijusi ceturtajā vai piektajā grūtniecības mēnesī, Kristaps nolēmis viņu iepazīstināt ar savu māti. Tajā dienā arī abi izšķīrās. "Man uznāca melnie pie viņa mātes. Sadusmojos, sākām strīdēties. Man nepatika, ka tur tika dzerts," viņa saka. Pēc tam Kristaps ieradies pie viņas mājās un savācis mantas. Meitene ir pārliecināta, ka abu gaidāmais bērns neesot bijis iemesls, lai viņu pamestu. Kad bērns pieteicies, Kristaps esot reaģējis "normāli" — teicis, ka vēloties.
Tēvu atpakaļ pieņemtu
Ap Ziemassvētkiem Katrīna atvadījusies no internātskolas — pēc šķiršanās ar Kristapu esot sanervozējusies un pret sienu triekusi telefonu. "Man pateica, lai labāk dodos mājās atpūsties," viņa saka. Pēc tam viņa devusies dzīvot krīžu centrā, kur viņa pavadīja pāris mēnešu pirms bērniņa laišanas pasaulē.
Nedēļu pēc puisēna piedzimšanas sociālā dienesta darbinieki esot vienreiz atveduši uz centru Kristapu, kurš par bērnu pirms tam neesot interesējies. "Viņam lika ierakstīt dzimšanas apliecībā, ka viņš ir bērna tēvs, bērnam ir tēva uzvārds," saka Katrīna. Abi tikpat kā neesot runājuši, viņš skatījies uz mazuli, mirkli paturējis rokās. Kopš tās dienas atkal pazudis.
Par to, kas būs tālāk, Katrīna nezina. Centrā jaunās māmiņas var uzturēties, līdz mazulis sasniedz pusgada vecumu. "Laikam jau es dzīvošu pie sava tēva," viņa pieļauj, baidoties, ka varot atkal sanākt strīdi. Kā vajadzības izteiksmē Katrīna saka — jādomā jau arī par mācībām — jāpabeidz devītā klase, lai vēlāk varētu mācīties kādu arodu un dabūt darbu. Taču, vai tas sanāks šogad, viņa nezina. Par vienu gan viņa esot droša — ja Kristaps nolemtu atgriezties, viņa puisi pieņemtu. "Protams, ka to gribētu… Bet, vai viņš grib?"
* personu vārdi mainīti
Ziņošana policijai mediķu aprindās nav izplatīta
Ja slimnīcā nokļuvis nepilngadīgais, kuram ir žņaugšanas pazīmes vai sasitumi, kas liecina par vardarbību, ārstniecības iestāde parasti ziņo policijai, taču, ja nonākusi nepilngadīga māmiņa, kura gaida bērnu? "Tā ir emocionāla lieta. Ja ir nodarīts pāri — likums darbojas. Bet ja tas ir abpusēji (labprātīgi) — kāds tur likums?" jautā Rīgas dzemdību nama sociālā darbiniece Inese Miķēna. Līdzīgās domās ir arī citu atsevišķu bāriņtiesu pārstāvji — ja ir kādas pretenzijas, lai vecāki vai citi bērna aizbildņi arī vēršas policijā. Tiesa, Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība pilngadīgām personām, kas stājušās dzimumattiecībās ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa norāda — ārstniecības iestādēm ir pienākums ziņot par jebkādiem iespējamiem prettiesiskiem nodarījumiem pret nepilngadīgu personu. Viņa stāsta — mediķiem nav jāuzņemas izmeklētāju loma, skaidrojot, vai gaidāmā bērna tēvs ir pilngadīgs vai nepilngadīgs un kādi ir lietas apstākļi — jāziņo policijai. L.?Rieksta-Riekstiņa arī saka — ļoti iespējams, ka daļa mediķu nezina likumu. Aptaujājot atsevišķas dzemdību nodaļas Latvijā, Diena uzzināja, ka ir šāda kārtība — ja bērnu dzemdē nepilngadīgā, vai nu dzemdību nodaļa, vai dzimtsarakstu nodaļa obligāti ziņo bāriņtiesai, kurai jāieceļ bērna aizbildnis. Ne Rīgas dzemdību nams, ne Liepājas reģionālās slimnīcas dzemdību nodaļa policijai neziņojot. Taču arī bāriņtiesu vidū ir atšķirīga interpretācija, kādos gadījumos policijai ziņot. "Nu nav mums nekādu norādījumu bijis, ka mums jāziņo policijai," saka Īrisa Guntra Turčinska, Jelgavas bāriņtiesas priekšsēdētāja. Valsts policijā skaidroja, ka policijai gan pienākot informācija par jaunajām grūtniecēm. Pēc policijas pārstāves Allas Maceiko teiktā, ik gadu sākto kriminālprocesu skaits par šādiem pārkāpumiem pret nepilngadīgajiem esot salīdzinoši liels. Cik precīzi, viņa nezināja teikt. Tiesa, kā liecina statistika, lai arī jauno māmiņu un abortu skaits ir vairāki simti, notiesātas personas pēc Krimināllikuma 161.panta pēdējos divos gados ir aptuveni 20.