Eksāmenu tirgus sācies
Centralizēto eksāmenu saturu iesaka noteikt par klasificētu informāciju
Ar teicienu "kur aitas, tur cirpēji" iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) sasaista par ikgadēju tradīciju kļuvušo valsts pārbaudes darbu jautājumu tirdzniecību. Šonedēļ izlaiduma klašu audzēkņi kārto pirmos valsts pārbaudījumus un viss liecina, ka "eksāmenu bizness" ir sācies, taču M.Segliņš aicināja skolēnus nebūt "aitām" un netērēt naudu eksāmena iegādei, jo viņš ir pārliecināts, — 49 gadījumos no 50 pārdotie eksāmeni ir viltoti. Lai samazinātu eksāmenu noplūdes iespēju, šogad veiktas izmaiņas eksāmenu sagatavošanas un piegādes kārtībā, kā arī pastiprināti drošības pasākumi.
Lielākoties neīstie
No dažādiem "gudriniekiem", kas mēģinās skolēniem pārdot valsts pārbaudes darbu jautājumus, šogad izvairīties neizdosies, pirmdien prognozēja M.Segliņš. Pēdējos divos gados par eksāmenu tirdzniecību ierosinātas četras krimināllietas un divos gadījumos bijis notiesājošs spriedums. Arī šogad ministra piesauktie gudrinieki jau sākuši darboties. Sludinājumu portālos parādījušies, bet pēc mediju intereses ātri nozuduši piedāvājumi iegādāties centralizēto eksāmenu jautājumus. Kā liecina Dienas iepriekšējo gadu novērojumi, lielākoties paši eksāmenu tirgotāji publiskajā telpā neparādās, taču atsaucas uz interneta portālos izteiktajām vēlmēm iegādāties eksāmenus. Nospiedošs vairākums ir gadījumi, kad iegādātajiem jautājumiem ar īsto eksāmenu saturu nav nekāda sakara, uzsver amatpersonas. Turklāt šogad īstu jautājumu tirdzniecība vēl nevarot būt iespējama, jo visi eksāmenu uzdevumi vēl atrodas Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ISEC). "Nevar būt simtprocentīgi drošs, bet vismaz dotajā brīdī mums ir pārliecība, ka viss, kas ir, pagaidām ir pie mums," akcentē ISEC vadītāja Agrita Groza.
Mazāk iesaistīto
Pērn tika konstatēta valsts 12.?klašu valsts ieskaites matemātikā uzdevumu noplūde. "Nekas nav izslēgts," izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) Dienai nenoliedz, ka arī šogad iespējama īsto valsts pārbaudes darbu noplūde. Taču šāda iespēja esot mazāka nekā iepriekšējos gados, jo veiktas vairākas izmaiņas eksāmenu sagatavošanas un piegādes procesā. "Katrā posmā ir pieņemti stingrāki mēri, lai minimizētu iesaistīto personu skaitu," stāsta T.Koķe.
Kā noskaidroja Diena, arī šogad līdzīgi kā pērn iespējamās noplūdes vietas var būt ISEC, rajonu izglītības pārvaldes un skolas. Visi šie posmi ir saglabāti, bet "ir pārskatīti piegādes termiņi, tas veids, kā tiks piegādāts un sūtījuma izskats", skaidro A.Groza. Paši ISEC pārstāvji neatklāj informāciju par eksāmenu sagatavošanas procesu, kas notiek centrā, taču pērn kāds informēts avots Dienai pastāstīja, ka eksāmenu uzdevumus gadu iepriekš aprobē skolās, pēc eksāmenu variantu pilnīgas izstrādes tos ieraksta diskos, ko noglabā seifā, un izdzēš no datora. Īstais eksāmena variants atbildīgajiem ISEC pārstāvjiem ir zināms neilgi pirms eksāmena. Eksāmenu kopēšanā ISEC esot nodalītas materiālu pieņemšanas un nodošanas telpas, turklāt centrā ir izvietotas arī kameras un apsardze. Eksāmenu uzdevumu izstrādē iesaistīto cilvēku loks dažādos priekšmetos mēdzot atšķirties, lielākoties tie ir skolotāji, augstskolu mācībspēki. Dienai nav informācijas, ka kāds no šiem eksāmenu sagatavošanas raksturojumiem šogad būtu mainījies. Uzdevumu sastādītāju loks neesot sarucis, jo tas varētu pazemināt eksāmenu kvalitāti. "Principā no sākuma iesaiste ir plašāka, pēc tam tā pakāpeniski sašaurinās," skaidro A.Groza.
Paradoksāla situācija
Lai kontrolētu "eksāmenu tirgu", Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbojas ar iekšlietu struktūras darbiniekiem. Tāpēc Rīgas kriminālpolicijā ir norīkoti konkrēti darbinieki, kuri seko līdzi sludinājumiem, kas parādās internetā un medijos. "Tiks veikti kontrolpirkumi, un cilvēki tiks saukti pie kriminālatbildības," stāsta M.Segliņš.
Taču no viņa teiktā var secināt, ka pašlaik tiesiskais regulējums paredz paradoksālu situāciju, — kamēr viltoto eksāmenu tirgotājus var sodīt, jo tā klasificējama kā krāpšana, īsto eksāmenu nopludinātāji var pat izsprukt nesodīti, jo likumdošana to neparedz. Tāpēc M.Segliņš iesaka IZM apsvērt iespēju centralizēto eksāmenu saturu noteikt par klasificētu informāciju. "Par valsts noslēpuma nopludināšanu uzreiz momentā ir kriminālprocess," stāsta M.Segliņš. "Tā strādā lietuvieši. Viņiem eksāmeni ir klasificētā informācija, līdz ar to darbiniekiem ir ļoti lieli ierobežojumi. Tā kā atalgojums nav tik konkurētspējīgs, mēs vēl uz to negājām," skaidro T.Koķe, kura pieļauj, — ja šogad notiks kāda eksāmena noplūde, tad tiks pieņemts šāds lēmums.
Internetā vēl neraidīs
Pēc tam, kad pirms valsts pārbaudes darba parādījās tā uzdevumi, izskanēja vairākas versijas, kā problēmu risināt. Piemēram, iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) Dienai pieļāva, ka eksāmenus skolām varētu pārraidīt internetā un tikai eksāmena dienas rītā katra skola saņemtu kodu, ar kuru varētu internetā piekļūt eksāmena saturam. Šī iecere pagaidām atmesta. "Dotajā brīdī tas vēl nav iespējams, jo skolām informāciju tehnoloģiju attīstības līmenis ir ļoti atšķirīgs," uzskata A.Groza. Viņa pieļauj — ja katram eksāmena kārtotājam būtu nodrošināts dators un droša informācijas sistēma, tad "varbūt pilotprojekta veidā varētu nākotnē kaut ko domāt".
***
Centralizēto eksāmenu likmes visaugstākās
Šonedēļ sākas ikgadējais valsts pārbaudījumu drudzis, jo valsts ieskaites un centralizētos eksāmenus sāk kārtot gan 9., gan 12.klašu skolēni. Lielākā ažiotāža jau ierasti izveidojusies ap 12.klašu centralizētajiem eksāmeniem — to rezultātu likmes ir augstākas, jo pēc tiem notiek jauniešu uzņemšana augstskolās.
Arī šogad vidusskolu beidzējiem ir jānokārto pieci eksāmeni. Kā obligāti visiem ir eksāmeni latviešu valodā un literatūrā un svešvalodā, vēl vienu obligāto eksāmenu jāizvēlas skolai, savukārt pēdējo divu izvēle paliek skolēna ziņā. Bez obligāti noteiktajiem eksāmeniem, vēl centralizēto eksāmenu izvēles klāstā ir bioloģija, fizika, ķīmija, matemātika un vēsture. Nākamajā mācību gadā visiem vidusskolēniem obligāti būs jākārto arī matemātikas eksāmens.
Pēc centralizēto eksāmenu nokārtošanas skolēni jūlija vidū saņems sertifikātus ar vērtējumu no A līdz F līmenim, taču tas, cik ilgi šis sertifikāts būs derīgs, ir atkarīgs no katras augstskolas. Izglītības satura un eksaminācijas centra pārstāve Kristīne Ilgaža stāsta, ka vidēji sertifikātu derīguma termiņš ir pieci gadi.
Ja centralizētais eksāmens nav kārtots vai tā derīguma termiņš ir beidzies, reflektantiem ir iespējas tos nokārtot vairākās Latvijas augstskolās.