Skolu beidzējus aicina nebūt "aitām"

Datorzināšanas nu gan mums lielai daļai ir visai vājas. Netēlosim nu atkal latvieša variantu - stulbs , bet arogants.

Tik daudz naudas kaut kādām muļķībām. Visa veida eksāmenus un vēl vairāk centralizētos uzskatu par stulbumu, par vietējo skolotāju noniecināšanu, par naudas nevajadzīgu šķiešanu. Kur darbā kādam prasa kādas tev atzīmes eksāmenā? Vissvarīgākais ir raksturs un mums visiem būtu jāstrādā pie rakstura veidošanas, izkopšanas, stiprināšanas. Ko dos mums vājrakstura briļļainie desmitnieku ieguvēji?

49 no 50 gadījumos nebūs īstais? Nu gan - ieskaite pagājušajā gadā bija pieejama, vēl gadu iepriekš matemātikas eksāmens bija visiem, kuri meklēja. Šitā ir liela šaize - jo runa ir par starpību starp A un B līmeni, tieši mazā atšķirība nosaka vai būs jāmaksā 5 000 lati par mācībām. Domāju, ka daudziem skolēniem ir tiešām vērts tos eskāmenus meklēt, lai visiem ir vienādas iespējas un beigās nav jāpaliek zem budžeta svītras. Par drukāšanu uz vietas - šeit netīši dod prioritāti lauku skolām, kur ar to visu godīgo eksāmenu padarīšanu ir kā ir. Arī eksāmena noplūde 2 stundas pirms drukāšanas arī ir diezgan nozīmīga noplūde. Risinājums varbūt ir ieviest elastīgāku budžeta vietu sistēmu - lai tie, kuriem nav potenciāls, vienkārši izlido no budžeta pēc semestra - augstkolas šādā veidā varētu panākt lielāku atdevi no skolēniem. Sanāk, ka tagad kāds, kurš ir nopircis eksāmenus 12. klases beigās turpina mācīties uz četriniekiem un mierīgi paliek budžetā, turpretī skolēni ar lielāku potenciālu maksā par savām mācībām, lai arī nākotnē tiem ir lielāka iespēja valstij atdot kādu labumu, universitāti beidzot.

kamēr centralizētie eksāmeni neietekmēja iespēju mācīties budžeta vietās augstskolās, bija vienkāršāk

Nu netaisies taču par muļķi :) Tu taču labi zini, ka sarežģīts tas tiek tāpēc, lai kāda kompānija atkal varētu konkursā noņemt labu skaidu. Latvijā vispār ir tipiski būt vai tēlot "tupos" par IT jautājumiem. Skumjas reāli pārņem jebkuru cilvēku, kas puslīdz kaut ko sajēdz tajā jomā.

"krievu laikos" pietika ar melnbalto televizoru klasē, lai varētu uzzināt sacerējumu tematus ...

Par to jau tieši ir runa - nevajag sarežģīt lietas, kas ir īstenībā vienkārši izdarāmas. Nevajag nekādu tiešsaisti: tādā gadījumā vienmēr būs atruna, ka eksāmenu dienā tā nav darbojusies, un tāpēc viss process izgāzies. Atkārtoju: failus ar iešifrētiem eksāmena uzdevumiem var izvadāt pa skolām kaut vai ar ēzeļa pajūgiem, vai izdaļāt pie Centrāltirgus blakus "spirķik ņe nado?" večiem. Kaut pusgadu iepriekš. Lai tie stāv katrā mājā un katrā kūtsaugšā - ar tiem tikpat neko nevar iesākt bez paroles. Paroli paziņo 1 minūti pirms eksāmena sākuma pa TV, radio. Viss notiek. Nevajag stāstīt, ka ar datoriem neko nevar zināt - pat veci datori tipiski strādā gadiem bez jebkādām tehniskām kļūmēm. Tāda situācija, ka skolā nedarbojas un nav pieejams pat viens vienīgs, kaut ļoti vecs dators ir absurda - vecus datorus (PC AT līmeņa) pašlaik met laukā kaudzēm, kaut arī tie tehniski vēl ir darba kārtībā. Un par uzdevumu sastādīšanu - nav nekādas vajadzības tur iesaistīt n-tos cilvēkus un visādas komisijas. Atrodiet vienu kompetentu cilvēku, kas to izdara,un pats ar savu labo vārdu arī atbild par "noplūdes" neesamību.

bet nu tiesaam varbuut vienreiz panemt un pasam kko iemaaciities, tad vismaz zinaasi pats savas speejas!!! :)

Ar datoriem un internetu ir tāpat kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt. Klasisks piemērs - Dziesmusvētku biļešu tirdzniecība internetā. Kaut kur "uzkārās", kaut kam "noplīsa", kaut kur vispār nekā nebija... Ja nopietni - par Eiropas naudu un ar IZM atbalstu ir izveidots vienotais Latvijas skolu portāls www.skolas.lv . Latvijas Universitāte sola visām skolām jau rudenī iemēģināt iespēju centralizēti kārtot testus tiešsaistē (on-line) ar rezultātu pārbaudi un analīzi uz LU serveriem. Visām Latvijas skolām ir datori, interneta pieslēgums un e-pasta adrese (skatīt www.skolas.lv). Visās pamatskolās māca informātiku - tātad, ir kadru problēmas nepastāv. Varbūt problēmas meklējamas citur? Piebilde. Pirms pāris gadiem par centralizēto eksāmenu "jautājumu "noplūdes' iemeslu kādā no skolu valītāju sanāksmēm no tribīnes izskanēja pieņēmums, ka hakeri esot pieslēgušies kopētājam, kas atrodas IZM pagrabā un nozaguši jautājumus. Vai šogad atkal nāksies uzklausīt līdzīgu skaidrojumu?

Par tehnoloģijām fakts - te nekādi dižie resursi nav vajadzīgi. Tomēr zīmīgi ir tas, ka skolotāji, acīmredzot, arī informātikas, to vispār NESAPROT! Ko tad viņi māca bērniem - mainīt Wordā burtu izmēru un izmantot Ekseli kā kalkulatoru? Un ministrija? Varbūt labās algas un prēmijas saņemošie IZM speci varēja pavaicāt e-ministrei (bijušajai), kas vajadzīgs elektroniskai uzdevumu nodošanai īsā sprīdī, lai izvairītos no noplūdēm? Te ir vairāku atbildīgo iestāžu nekompentence un bezdarbība. Turklāt sajūsmina jau pērn dzirdētais - T.Koķe, līdzīgi B.Rivžai, vispār nepiemin to, ka pareizos jautājumus var nopludināt ierobežots personu loks IZM, kas ar tiem strādāja! Un neviens negrasās meklēt vainīgo, jo tas noteikti ir viegli atrodams. Eņģeļveidīgie IZM, kam ar lieliskajām algām par maz, jāpiepelnās ar eksāmenu atbilžu biržu...

Interviju atbildes parāda pilnīgu nekompetenci informācijas tehnoloģijās (nodaļa " Internetā vēl neraidīs"). Nevajag nekādas kodu pārraides pa internetu un nevajag katram eksāmenu dalībniekam savu datoru. Viss kas vajadzīgs - katrā skolā vismaz 2 (1 darbam, viens - ārkārtas rezervei, ja pirmais noplīst) jebkādus datorus, kaut vai pat 15 gadu vecus (XT/ MSDOS līmeņa), kādus pašlaik nodod elektronikas lūžņos. Iešifrētu uzdevumu failu var nogādāt skolās kaut pusgadu iepriekš, bet paroli var eksāmenu dienas rītā precīzi pirms sākuma pavēstīt pa TV vai radio. Tas arī viss. Atraduši baigo neatrisināmo problēmu!