To A.Slakeris sacīja šonedēļ, kad klajā nāca jaunākie inflācijas rādītāji, kas sasnieguši 17,5 procentus."Jāmācās taupīt īpaši ir tiem, kuru izdevumi liecina, ka inflāciju tie nav pat pamanījuši, ministra viedokli pauž Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.Uz _Dienas _jautājumu, ko tieši inflācijas mazināšanai A.Slakteris plāno taupīt pats, ministrs gan viedokli nesniedza.
Pēc A.Slaktera domām, visnotaļ daudzu privātpersonu patēriņš joprojām saglabājas iepriekšējā gada pārmērību tradīcijās. Šiem iedzīvotājiem vajadzētu rūpīgāk plānot savas ģimenes budžetu un izvērtēt to, kuru preču un pakalpojumu patēriņu iespējams samazināt, kā arī naudu aizņemties tikai ļoti pamatotas nepieciešamības gadījumā.
Atsaucoties uz aicinājumu dot padomu A.Slakterim inflācijas apkarošanai, Dienas rubrikā “Tautas balss” izskanēja viedokli, ka valstij vairāk jādomā par energoefektivitātes palielināšanu un energoresursu patēriņa samazināšanu. Daži savukārt uzskata, ka par naudas taupīšanu nebūs jādomā vispār, ja valsts iekasēs nodokļus pilnā apjomā.
Tikmēr Parex Asset Management Tirgus analīzes nodaļas vadītājs Zigurds Vaikulis Dienai iepriekš norādīja, ka vislielākā mērā cenu pieaugumu tomēr nosaka valsts regulējums. "Izslēdzot visas pozīcijas, kas ar to saistītas — gāze, siltums, ūdens, elektrība, transports, tabaka — atlikušais gada inflācijas cipars jau kopš pagājušā gada novembra praktiski nav mainījies," viņš teica.
Savukārt ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja uzskata, ka jaunus draudus Latvijas ekonomiskai situācijai rada pēdējās nedēļās pieredzētais naftas cenu kāpums, kas Latvijā paaugstina ne tikai degvielas cenas, bet ar mazuta cenu starpniecību ietekmē arī Krievijas piegādātās dabasgāzes un attiecīgi — arī siltumenerģijas cenas. Līdz ar to, secina I.Vēja, inflācijas līmeni Latvijā gada otrajā pusē noteiks situācija pasaules naftas, kā arī pārtikas izejvielu tirgū.
Arī Latvijas krājbankas analītiķe Olga Ertuganova norādīja uz pasaules notikumu ietekmi uz Latviju, kā arī to, ka augstas inflācijas apvienojums ar zemu izaugsmi ir pašlaik raksturīga vairākām pasaules ekonomikām. "No vienas puses, Latvijas ekonomiskās problēmas pakļaujas kopējām tendencēm. No otras — līdz šīm Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi pārāk nesabalansēta — tas vēl vairāk pasliktina esošo nelabvēlīgo situāciju," rezumē O.Ertuganova.
Jau ziņots, ka šā gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas pieauga par 17,5%, bet martā inflācijas rādītājs sasniedza 16,8%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 39,2%.