Sluča izslēgšana no PS ir nodevība, uzskata Vītola fonda vadītāja

Ko varētu būt teicis pašreizējais ārlietu ministrs ārstam no Minesotas? Tas, ka sarunu biedrs nesagaidis? Tos, ka Latvijas konstitūcija aizliedz diskrimināciju, bet gatavojamais sarakstes brīdī likums par pacientu tiesībam to apstiprina? To, ka ir obligāti mūsu valstij, Eiropas direktīva par vienlīdzīgu attieksmi? Šajā gadījumā, ja ārsts Slucis stradātu latviešu slimnīcā un paziņotu par savu nožēlu publiski, viņš būtu jāatbild likuma priekšā, pat ja praktiskie pasākumi, par atsevišķu ārstēšānu vēl nebūtu uzsākti. Piemēram, Beļģijā, viena uzņēmuma direktors ir publiski paziņojis, ka nevēlas pieņemt darbā imigrantus. ES Tiesa norādīja: šāds paziņojums pats par sevi ir diskriminējošs pat tad, ja nav konkrētas personas, kam tas būtu adresēts, jo ir iespējams, ka pēc paziņojuma, daudzi iespējamie kandidāti pat nemēģinās iegūt darbu pie viņa. Bet kāpēc sarugtināt tādu lielu sponsoru? Kristovskis piekrīt viņa redzējumam un vērtējumam un tikai pēc tam uzmanīgi mudinā neizmantot neapdomātus izteikumus. Protams, pats ministrs nav rasists. Viņam vienkārši negribējas strīdēties ar partijas biedru, nevēlējas nosodīt viņa izteikumus. Tomēr šāda nevēlēšanās lielā mēra parādā profesionālu neatbilstību. Ārlietu ministrs - tas nav parastais amats. Kopā ar valsts un valdības vadītājiem viņš pauž valsts gribu starptautiskā arēnā - tam nav vajadzīgas nekādas papildu pilnvaras. Tagad iedomāsimies šādu situāciju: kāda starptautiskā forumā, kopā stāv Latvijas ārlietu ministsa Kristovskis un Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads. Un Irānas prezidents sāk savu ierastu dziesmu par sionistu režīma iznīcināšanu. Bet Kristovskis viņam saka: "Mahmud, es piekrītu tavam redzējumam un vērtējumam, bet neizmanto neapdomātus izteikumus. Arī Izraēlā ir labi cilvēki. " Vai mums tas ir nepieciešams? Kristovskim būtu jāaiziet.

Ļoti labi, ka Slucis ir liels patriots, un neviens viņam neliedz par tādu būt! Diemžēl viņa nepārdomātie izteicieni par īpašām gara spējām neliecina, bet savā ziņā atgādina leģionāru gājienus, kad tie pa Rīgu 90. gadu sākumā staigāja apkārt ar dzelzskrustiem apkārušies. Var jau saprast, ka viņš "krievvalodīgos" īpaši nemīl (es arī tā īpaši nevaru piespiesties), taču mums jābūt ne vien patriotiem, bet arī patriotiem ar smadzenēm, kas šim kungam laika gaitā laikam atrofējušās!