Starptautiskā tiesa: Krievijai jāievēro cilvēktiesības Gruzijā

Starptautiskā tiesa noraidīja visus Krievijas Federācijas (KF) prasījumus šajā stadijā. Lēmums vēl nenozīmē, ka Gruzija ir uzvarējusi tiesas prāvu pēc būtības, tomēr tas ir nozīmīgs, jo uzliek par pienākumu abām valstīm aizsargāt cilvēktiesības un atzīst tiesas prima facie jurisdikciju šajā lietā. Pušu argumenti Pēc KF militāro spēku iebrukuma tiesvedība tika sākta vairākās starptautiskās institūcijās, tajā skaitā pēc Gruzijas iniciatīvas ST. Gruzijas uzdevums ST bija īpaši sarežģīts, ņemot vērā, ka Krievija tikai dažos gadījumos ir atzinusi tiesas jurisdikciju. Tādējādi Gruzija nevarēja iesniegt vispārēju prasību starptautisko tiesību pārkāpumiem, bet tikai par specifiskās CERD konvencijas pārkāpumiem. Viens no galvenajiem KF argumentiem bija — lieta ir svītrojama no izskatāmo lietu saraksta kopumā, jo KF nav atbildīga par notiekošo Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas atrodas ārpus KF, un Gruzija nav izmantojusi citus mehānismus strīda risināšanai. Krievija noliedza tiešu iesaisti konfliktā. Gruzijas pozīcija bija pretēja, norādot, ka KF spēku kontrolētajās teritorijās notiek masveidīga gruzīnu izraidīšana, etniskās tīrīšanas, cilvēku nogalināšana un marodierisms. Turklāt tas ar dažādu intensitāti notiek jau vairāk nekā desmit gadu garumā, ko apliecina EDSO, citu starptautisko organizāciju un NVO secinājumi. Šo pārkāpumu rezultātā, kas īpaši izpaudās pēc 8.augusta, aptuveni 10% no kopējo iedzīvotāju skaita uzskatāmi par iekšēji nometinātām personām. KF noliedza, ka tā jebkad būtu īstenojusi efektīvu kontroli separātiskajās teritorijās, jo esot tikai vidutāja statusā. Turklāt tā sauktie miera uzturētāji Gruzijā ir īslaicīgi un šaurā teritorijā. Ja ST lemtu, ka KF ir jāuzņemas pienākums nodrošināt konvencijas pienākumu ievērošanu, tad būtu nepieciešama papildu militāro spēku ievešana. Savukārt Gruzijas pretarguments bija — ja KF grib atbrīvoties no atbildības, tai būtu jāizved visi militārie spēki no reģioniem. Turklāt faktu par KF patiesībā īstenoto kontroli Gruzija veiksmīgi atspēkoja, citējot ANO bēgļu komisāru, iesniedzot kartes un ANO satelītattēlus, atsaucoties uz starptautiskiem medijiem un aculieciniekiem. KF ar demagoģiskiem argumentiem noliedza, ka situācija ir nopietna. Krievija norādīja, ka Gruzija nav sniegusi pierādījumus par situāciju Abhāzijā, bet tikai Dienvidosetijā. KF noraidīja, piemēram, Gruzijas argumentu, ka 9000 gruzīnu Akalgori ir apdraudēti. Krievijas pretarguments nebija, ka šie cilvēki ir drošībā, bet gan norāde, ka viņi ir pametuši Akalgori. Savukārt Dienvidosetijas prezidenta Kokoiti paziņojumi par gruzīnu izraidīšanu tika interpretēti tikai kā emocionāli mirkļa iespaida izteikumi. Krievija nemaz necentās atspēkot argumentus, ka Dienvidosetijas valdība algo Krievijas militāro un izlūkošanas sektoru darbiniekus. Visbeidzot KF uzskatīja, ka nav pierādīta nepieciešamība pēc pagaidu mēriem, jo nav pierādīts nopietns risks, ka tiek nodarīts nenovēršams kaitējums indivīdiem. Krievija pastāvēja uz Gruzijas vainu notiekošajā. Tā, piemēram, atspēkojot Gruzijas norādi, ka KF meloja tiesai, apgalvojot, ka 2000 civiliedzīvotāju ir nogalināti Gruzijas uzbrukumā (patiesais skaits ir 133), KF pārstāvis tikai retoriski pajautāja: "Vai 133 ir pārāk mazs skaitlis?" Krievija norādīja, ka šobrīd ir noslēgts pamiers un saņemti pozitīvi signāli no EDSO un ES, kā arī vairākas reizes atsaucās uz sarunām, kas bija plānotas 15.oktobrī, taču, kā šobrīd zināms, tā arī nenotika. KF norādīja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidenta pagaidu pasākumiem, aicinot Krieviju un Gruziju respektēt pienākumus, kurus uzliek konvencija par tiesībām uz dzīvību un spīdzināšanas aizliegumu. Secinājums — tādējādi ST neesot nepieciešams noteikt pagaidu mērus. Nolēmums un tā nozīme Neieslīgstot argumentu detaļās, kurus puses izvirzīja tiesā, jānorāda, ka tiesa nepiekrita nevienam no KF argumentiem. Tiesai bija jāizšķiras, vai atbildētāja valsts — KF — ir iesaistīta strīdā, vai attiecīgo valsti pēc virknes kritērijiem prima facie var saukt pie atbildības. Tā norādīja, ka CERD ir piemērojams gadījumos, ja valsts kontrolē kādu teritoriju ārpus savas valsts robežām. Tādējādi tiesa netieši piekrīt, ka KF kontrolē teritoriju ārpus savām robežām. Tas nozīmē, ka KF no šī lēmuma pieņemšanas brīža ir atbildīga par CERD pārkāpumiem teritorijās, kurās atrodas tās militārie spēki un pār kuriem Gruzijai nav efektīvas kontroles. Saskaņā ar ST nolēmumu nav iespējams, ka teritorijā, kurai ir piemērojama konvencija, neviena no pusēm — Gruzija vai Krievija — nav atbildīga par cilvēktiesību ievērošanu. Turklāt ir atzīti pierādījumi, ka puses iepriekš ir neveiksmīgi risinājušas pretrunas sarunu ceļā, šobrīd joprojām situācija ir nestabila un apdraudēti ir gan etniskie gruzīni, gan iedzīvotāji, kas dzīvo strīdīgajās teritorijās. Tādējādi tiesa uzskata, ka tai ir pamats noteikt pagaidu mērus, uzliekot par pienākumu abām pusēm Dienvidosetijā un Abhāzijā, kā arī buferzonās atturēties no jebkādām darbībām, kas ir rasu diskriminācija, to atbalstīšana vai aizstāvēšana. Pusēm jānodrošina personu drošība, pārvietošanās brīvība, nometināto un bēgļu īpašuma neaizskaramība. Secinājumi Aprakstītais Starptautiskās tiesas lēmums tika pieņemts ar viena tiesneša balss pārsvaru. Taču tam nevajadzētu ietekmēt tā autoritatīvo spēku. Tas ir nozīmīgs vismaz trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir pirmais juridiski saistošais lēmums KF darbībām, kas pieņemts tiesvedības procesā, nevis politisko aicinājumu vai kompromisa sarunu procesā ar KF. Otrkārt, tas apstiprina secinājumus un aicinājumus, kas politiski izteikti, piemēram, jau Eiropas Padomes līmenī, kas pie jautājuma par KF balsošanas tiesību apturēšanas vai pat izslēgšanas atgriezīsies janvārī. Treškārt, lēmums ir nozīmīgs apliecinājums starptautisko tiesību spēkam, kas ir īpaši svarīgi tādām "mazajām valstīm" kā Gruzija un Latvija. Mūsu interesēs ir strikti pieturēties pie starptautisko tiesību principiem un normām laikā, kad ir novērojama vēlme atgriezties pie agrāko laiku reālpolitikas.