Stokholmas programma - Eiropas pilsonība realitātē

Līdz šim ir gūts daudz panākumu. Šengenas zonas paplašināšana, neizejot robežkontroli, ļauj vairāk nekā 400 miljoniem iedzīvotāju pārvietoties no Ibērijas pussalas līdz Baltijas valstīm. Tam ir nepieciešama mūsu ārējo robežu labāka pārvaldība, tāpēc svarīga nozīme ir bijusi tam, ka ir izveidota Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (_Frontex_). Pamatojoties uz efektivitāti un taisnīgumu, tiek izstrādāta kopējā patvēruma un imigrācijas politika. Ar Eiropas apcietināšanas orderi un informācijas apmaiņas veicināšanu starp tiesībaizsardzības iestādēm mēs esam palielinājuši savas spējas apkarot noziedzību, jo īpaši organizēto noziedzību un terorismu. ES procedūras civillietās un komerclietās iedzīvotājiem un uzņēmumiem tagad atvieglo tiesu pieejamību pārrobežu prasību gadījumos.Tomēr vēl ir daudz darba, lai Eiropas Savienība izpildītu turpmāko gadu uzdevumus. Lisabonas līguma stāšanās spēkā dod mums iespēju izrādīt lielāku mērķtiecību, reaģējot uz Eiropas iedzīvotāju ikdienas bažām un centieniem. Tikmēr, pateicoties Eiropas Parlamenta nozīmīgākai lomai, Eiropas Savienībai būs lielāka atbildība par savu rīcību iedzīvotāju interesēs.Stokholmas programmā ir noteiktas prioritātes šo uzdevumu izpildei nākamo piecu gadu laikā.Pirmkārt, programma veicinās pamattiesības, lai palīdzētu īstenot realitātē Eiropas pilsonību. Lisabonas līgumā paredzētā pilsoņu iniciatīva ir spēcīgs atbalsts Eiropas iedzīvotāju dalībai Eiropas Savienības demokrātiskās norisēs. Iedzīvotājiem būtu jābūt iespējai pilnībā izmantot savas tiesības pārvietoties uz citu dalībvalsti, lai studētu vai strādātu, dibinātu uzņēmumu, veidotu ģimeni vai pensionētos. Arvien vairāk veicot personas datu apmaiņu, Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai konsekventi tiktu ievērotas tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzības principi. Jāpievērš uzmanība neaizsargātu cilvēku, īpaši bērnu un noziegumos cietušo, īpašajām vajadzībām. Pievienojoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, Eiropas Savienība plāno atkārtoti apstiprināt savas pamatvērtības – respektu pret cilvēka personību un cilvēka cieņu. Brīvības un tiesības ir jāaizsargā aiz ES robežām un virtuālā vidē, piemēram, internetā. Mēs uzlabosim konsulāro aizsardzību, lai jebkurš ES iedzīvotājs, kas atrodas valstī, kurā viņa dalībvalsts nav pārstāvēta, varētu būt pārliecināts, ka saņems to, kas viņam pienākas saskaņā ar līgumiem. Otrkārt, ar programmu tiks veidota tiesību un tiesiskuma Eiropa, veicinot patiesas «tiesību kopienas» izveidi. Mēs turpināsim strādāt, lai palielinātu tiesu pieejamību, izmantojot tādus pasākumus kā, piemēram, e-tiesiskums. Savstarpējā izpratne starp profesionāļiem būtu jābalsta uz uzticēšanos un tiesiskuma kvalitāti, un Eiropas Savienībai būtu jāstrādā pie tā, lai likvidētu tiesību aktu atzīšanas šķēršļus. Joprojām pastāv atšķirības attiecībā uz garantijām cietušajiem, un tās ir jānovērš. Zviedrijas prezidentūras laikā ir panākta vienošanās par skaidru «ceļvedi» panākumu gūšanai, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas apsūdzēto tiesības. Treškārt, mēs tiecamies uz Eiropu, kas nodrošina aizsardzību. Globalizācija nozīmē to, ka pret mūs ietekmējošiem draudiem ir jāvērš Eiropas līmenī saskaņota rīcība. Kopējiem terorisma draudiem un organizētai noziedzībai, tostarp cilvēku tirdzniecībai, bērnu pornogrāfijai, kibernoziedzībai, finanšu noziegumiem un nelegālai tirdzniecībai ar narkotiskām vielām, ir pārrobežu raksturs, un pret tiem jāvēršas ar kopēju politiku un kopējiem līdzekļiem. Eiropols, kas kļūs par ES aģentūru, un Eiropas Tiesu sadarbības vienība (_Eurojust_) dod nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret organizēto noziedzību visā Eiropā, bet jāuzlabo informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm par izdarītajiem noziegumiem. Mums ir nepieciešama visaptveroša sistēma pierādījumu iegūšanai pārrobežu lietās. Operatīvā līmenī mums ir jānovērš šķēršļi policijas efektīvai pārrobežu rīcībai. Tāpēc programma paver ceļu Eiropas iekšējās drošības stratēģijai, kuru veido efektīva politika un kopēji līdzekļi kopējo draudu novēršanai, lai aizsargātu dzīvību un nodrošinātu mūsu sabiedrības brīvības. Šī stratēģija apvienos sadarbību tiesībaizsardzībā, robežu pārvaldībā, civilajā aizsardzībā, katastrofu pārvarēšanā, kā arī tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, lai padarītu Eiropu drošāku.Ceturtkārt, programma ir vērsta uz atbildības, solidaritātes un partnerības Eiropu migrācijas un patvēruma jautājumos. Migrācijas plūsmu efektīva pārvaldība ir viens no Eiropas Savienības nozīmīgākajiem uzdevumiem. Imigrācijai ir svarīga loma, lai ilgākā termiņā nodrošinātu spēcīgu ES ekonomiku un palīdzētu Eiropai pārvarēt pašreizējo demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos. Kopēja imigrācijas un patvēruma politika ir galvenā prioritāte. Ar kopēju pieeju, kas ir balstīta uz solidaritāti, mēs centīsimies likvidēt nelegālās imigrācijas tīklus, nodrošināt legālo imigrantu sekmīgu integrāciju un pildīt savu pienākumu dot patvērumu vajāšanu upuriem.Visbeidzot programmā norādīta Eiropas loma globalizētā pasaulē. Mūsu politikas spēcīga ārējā dimensija nodrošinās saskanību ar Eiropas Savienības ārpolitiku kopumā un dos mums iespēju sekmēt savas vērtības atbilstīgi starptautiskiem pienākumiem cilvēktiesību jomā. Nozīme būs efektīvai sadarbībai ar mūsu partneriem ārpuskopienas valstīs un starptautiskām organizācijām tieslietu un iekšlietu jomā.Šis ir mūsu projekts Eiropas tiesiskuma, brīvības un drošības telpas izveidei turpmākajos gados.