Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Žanna Kulakova informēja, ka šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu iepriekšējā gadā, pašvaldības sociālo pabalstu pieprasītāju skaits ir dubultojies. Pabalstu saņēmēju vidū īpaši palielinājies ir ģimeņu ar bērniem īpatsvars. Vislielākais pieprasījums ir pēc dzīvokļu pabalsta apkures izdevumu segšanai, kā arī finansiāla atbalsta veselības aprūpes izdevumu segšanai.
Arī Liepājas pilsētas Sociālajā dienestā šogad vēršas vairāk cilvēku nekā pērn. Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta vadītāja Iveta Pūķe pieļāva, ka klientu skaita pieaugums šajā gadā varētu svārstīties no 20% līdz 30%.
Pūķe uzsvēra, ka šajā gadā dažādus pašvaldības sociālos pabalstus ir saņēmuši jau vairāk nekā 2000 ģimeņu. Līdzīgi kā Daugavpilī, arī Liepājā vislielākais pieprasījums ir bijis pēc pašvaldības atbalsta maksājumu segšanai par mājokli - dzīvokļu pabalsts šajā gadā ir izmaksāts 1687 Liepājas ģimenēm par kopējo summu 350 000 latu. Vienlaikus aptuveni 200 pilsētā dzīvojošo ģimeņu ir saņēmušas pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai.
"Jūtami ir mainījušās mūsu klientu grupas. Tagad Sociālās palīdzības dienestā vairāk vēršas personas darbspējīgā vecumā, kā arī ģimenes, kurās ir šādas personas. Ja iepriekš uz dzīvokļu pabalstiem galvenokārt pretendēja pensionāri, tad tagad tās ir ģimenes ar bērniem," pārmaiņas sociālo pabalstu pieprasītāju struktūrā komentēja Pūķe.
Līdzīga aina ir vērojama arī Ventspilī, kur pēc sociālās palīdzības līdz marta vidum bija vērsušās 120 ģimenes.
"Novērojam, ka šogad uz sociālo dienestu vairāk nāk ģimenes, kurās viens vai vairāki pieaugušie ir zaudējuši darbu," pastāstīja Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Valde.
Sociālā dienesta pārstāve arī norādīja, ka personām, kurām ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, pašvaldība 55% apmērā sedz izdevumus par siltumenerģiju un silto ūdeni, 50% apmērā - aukstā ūdens un kanalizācijas pakalpojumu izmantošanas izmaksas. Savukārt personām, kas dzīvo pašvaldības dzīvokļos, ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu, lai segtu divas trešdaļas no īres maksas.
Jelgavā gada pirmajos mēnešos par 80% ir pieaudzis Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta pieprasītāju skaits.
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Mārīte Liepiņa uzsver, ka palielinājums ir saistīts ar GMI līmeņa palielināšanos no 27 līdz 37 latiem, turklāt, novērtējot ienākumus ģimenēm ar bērniem, netiek ņemti vērā tās saņemtie valsts pabalsti. Kopumā 2009. gada pirmajā ceturksnī pašvaldības sociālo pabalstu saņēmēju skaits nav būtiski palielinājies - tos saņēmušas 2305 ģimenes.
Komentējot finanšu resursu pieejamību, sociālo dienestu pārstāves lielākoties norāda, ka pašreiz naudas sociālo pabalstu izmaksām pietiek.
Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Žanna Kulakova arī klāstīja, ka, neraugoties uz saspringto finanšu situāciju valstī, pašvaldība šogad ir palielinājusi sociālo pabalstu izmaksām paredzēto līdzekļu apmēru par 700 tūkstošiem latu, šim mērķim kopumā atvēlot aptuveni 1 880 000 latu.
"Finansējuma pieaugums mums ir ļāvis ne tikai nodrošināt esošo pabalstu izmaksu, bet ieviest vēl trīs jaunus pabalstus. Patlaban pilsētas iedzīvotājiem ir pieejami 28 veidu pašvaldības nodrošināti pabalsti," sacīja Kulakova.