“Ja portālu redaktori nevar neko izkontrolēt, tad pirmkārt viņiem jābeidz stāstīt, itin kā tie spētu kontrolēt, rediģēt, ierobežot. Varbūt viņi spēj "izķert" pavisam "deviņstāvīgu" un atklātu lamāšanos, taču tie ir viegli apejami aizsprostojumi, un necenzēti izteicieni parādās tik un tā. Tas ir uztraucoši, ja tik demokrātiskā un arī bērniem brīvi pieejamā vidē netrūkst rupjību, apvainojumu. (...) Astoņpadsmit gadus sasniedzot, "no interneta izkāpj" tādas "personības", kuras vairs nespēj atšķirt žargonu un kropļotu valodu no pareizas valodas,” kādas sekas nākotnē tas atstās, iezīmē žurnālists.
Viņš atzīst, ka, iespējams, komentāri netiek uzmanīti, jo to pie rakstiem ir ļoti daudz, taču to vajadzētu censties darīt.
“Noteikumus vajadzētu darīt zināmus jebkuram portāla lietotājam, diskvalificēt pārkāpējus, dzēst komentārus. Tas notiek samērā reti un arī tikai tad, ja kāds ir dikti sūdzējies redakcijai, ka jūtas aizvainots. Vai portālos vajadzētu nodaļu, kas seko līdzi visiem tekstiem, kas parādās slejās. Vai jālabo gramatika? Tas droši vien ir neiespējami, bet kaut kādā līmenī pret šo plūsmu jācīnās.”
K.Streips uzskata, ka jaunā saziņas vide zināmā mērā ir nojaukusi šķēršļus un tālu paplašinājusi arī visatļautības sajūtu. Žurnālists uzskata, ka vaļību ir pārāk daudz, tomēr viņš uzsver, ka arī anonīmus komentāru rakstītājus ir iespējams atklāt.
“Pats esmu rakstījis kritiski, runājis par "valdošo bandu" – tas bijis profesijas ietvaros. Bet varu apstiprināt – tiklīdz ASV jebkurā interneta vietnē parādītos frāze "es nošaušu prezidentu", tā policija būtu klāt, kā saka, piecu minūšu laikā. Droši vien arī Latvijā Drošības policija seko līdzi, vai kaut kas tāds neparādās portālos, un jūsu minētā vārda brīvība ir viscaur atbalstāma, taču tā nav absolūts jēdziens. Vārda brīvību ierobežo tad, kad kaut kam citam tiek nodarīts nozīmīgs kaitējums. ASV žurnālistikas skolās vienmēr lieto piemēru: man nav tiesību piecelties kājās pārpildītā kinoteātrī ar kliedzieniem – deg! Izraisītā panika būs postošāka nekā tad, ja "apspiedīs" manas tiesības kaut ko brīvi izkliegt.”
Miervaldis