Strīdā par kriminālprocesu sadalīšanu pārsvaru gūst advokātu viedoklis

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka grozījumi varētu radīt problēmas gan ar dažādu noziegumu kvalifikāciju, gan iespēju, ka prokurori, vēloties nosūtīt uz tiesu kaut daļu no epizodēm, savlaicīgi neapvienos vairākas lietas.Kā piemēru G.Kaminska minēja to, ka minētajā normā teikts, ka kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī tad, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos. Taču šādi termiņi nekur nav definēti un atkarīgi vien no prokurora izpratnes, norāda ZAP pārstāve. G.Kaminska minēja arī citus ZAP argumentus pret izslēdzamo normu. KPL pantā, kurā atrunāts pamatprincips par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā teikts, ka saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai likumā noteiktajā kārtībā. Taču, kā skaidro advokāte, šī kārtība nekur KPL nav atrunāta, tāpēc aizstāvim nemaz neesot iespēju lūgt procesu izbeigt ar šādu pamatojumu. Šādā veidā sadalot lietas, katrā kriminālprocesā var piemērot jaunu drošības līdzekli, un to skaits nekādā veidā nav ierobežots, piemetina G.Kaminska. «Arī izziņās par sodāmību cilvēkam parādīsies vairāki kriminālprocesi, lai gan spriedums varbūt tiks noteikts pēc lietu kopības,» saka G.Kaminska. Turklāt uz šobrīd tiesā un izmeklēšanā esošajām lietām grozījumus nevarēšot attiecināt, pārliecināta advokāte, jo «nevienam procesuālajam likumam nav atpakaļejošs spēks». Savukārt Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks norāda, ka atsevišķos gadījumos šī panta izslēgšana var radīt problēmas sarežģītu, daudzu epizožu lietu izmeklēšanā par visdažādākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. «Grozījumi varētu veicināt praksi, kad, uzsākot vairākus kriminālprocesus, tie netiks savlaicīgi apvienoti, un uz tiesu var tikt sūtīti vairāki procesi par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījusi viena persona,» sacīja A.Vasks. Varot rasties problēmas arī ar atsevišķu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, piemēram, lietās par atkārtotu zādzību vai laupīšanu, tādu viedokli pauda Ģenerālprokuratūras pārstāvis.Kā jau ziņots, otrdien Saeimas Juridiskā komisija, skatot grozījumus KPL otrajam lasījumam, atbalstīja likuma 391.panta trešās daļas izslēgšanu, ko JL pārstāve komisijā Solvita Āboltiņa saistīja ar digitālās televīzijas un Lemberga lietu.