Skatoties uz to, kā uzdevumu pārdale notiek valsts pārvaldē, nākas piedzīvot vilšanos, jo valstij ir vēlēšanās samazināt izdevumus, bet ne vienmēr domāt par pārstrukturēšanu un procesu mainīšanu. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Pašvaldību savienība nespēja rast kompromisu un valsts budžeta grozījumi Saeimā ir iesniegti nepilnīgi.Mums vajadzētu atcerēties, ka algu samazināšana nav strukturālā reforma, bet gan tikai budžeta samazināšanas mehānisms.Lai reformas būtu efektīvas, manuprāt, tās nedrīkst veikt pašas ministrijas. Pozitīvais iedīglis ir funkciju audits, ko aizsākusi Valsts kanceleja. Audita rezultātus noteikti katrai ministrijai vajadzētu ņemt vērā un arī realizēt, ne tikai dzirdēt un aizmirst. Otrs variants, kā varētu panākt ātrāku reformēšanos, ir piesaistīt neatkarīgos ekspertus no malas. Katrā ministrijā ielaist attiecās nozares ekspertus un ļaut viņiem izteikt savu skatījumu par to, ko vajag atstāt, ko var deleģēt un ko vajadzētu vairs nedarīt. Ekspertus atrast noteikti ir iespējams. Eksperti nedrīkstētu pārstāvēt vai būt saistīti ar kādu politisko partiju. Šādai iniciatīvai vajadzētu arī būt uz brīvprātības principa – cilvēkiem nevis ar mērķi nopelnīt, bet gan palīdzēt atbrīvoties no liekā, lai valsts un līdz ar to viņš pats nopelnītu nākotnē.
Strukturālā reforma = algu samazināšana?
Strukturālās reformas... strukturālās reformas... samazināt, „griezt”... Latvijā pēdējo mēnešu viens no visdzirdētākajiem tematiem.Strukturālā reforma ir pārmaiņas pārvaldes sistēmā. Tiek pārskatīti valsts pienākumi. Pārskatīts tas, no kuriem var atteikties, kurus nodot citiem un tādi, no kuriem nedrīkst atteikties.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.