Sudraba politisko spiedienu noliedz; viņas darbs izmantots politiķu cīņās

"Man svarīgi, lai telpa ir sakārtota un tīra," stāstot par netīrajiem aizskariem, toreiz skaidroja I.Sudraba. Līdzīgi viņa rīkojusies arī ar pašu VK. Četros gados tās budžets dubultojies līdz 4,6 miljoniem latu. Nomainījušies 80% darbinieku. Vidējā revidenta alga ir vismaz trīs reizes lielāka — 700 latu pirms nodokļu nomaksas. Iestāde šogad ievākusies arī modernās telpās Skanstes ielā, kur no vecā kabineta Valdemāra ielā I.Sudraba paņēmusi līdzi pašas skrupulozi izšūtās glezniņas ar skorpiona un dabas ainavas attēliem. Jaunās telpas VK īrē par pusmiljonu latu gadā. Cenā ietilpstot arī telpu apsaimniekošana, sīkie remonti un apkure. I.Sudraba uzskata, ka papildu finansējumu dabūjusi, jo spējusi politiķus pārliecināt un pierādīt, ka tas ir to vērts. Iebildumu pret VK darbu patlaban nav pat opozīcijas partijai Jaunais laiks, kas pirms četriem gadiem skeptiski vērtēja Tautas partijas vecbiedra Gundara Bērziņa virzīto kandidatūru, tobrīd Parex bankas viceprezidentes vietnieci klientu kreditēšanas jautājumos I.Sudrabu. Šķiet, ka Saeima I.Sudrabu atkārtoti apstiprinās šajā amatā. Pārliecinošu atbalstu viņai jau apsolījis Saeimas vairākums. Politisko spiedienu nejūt Par ievēlēšanas laikā piedēvēto oranžo nokrāsu I.Sudraba pasmejas. "Absolūti nē," ir atbilde, vai izjutusi politisko spiedienu. Konfliktu ar satiksmes ministru A.Šleseru, kurš VK revīzijas ministrijas pakļautības iestādēs skaidroja ar I.Sudrabas interesēm strādāt vārdā nenosauktu draugu labā, kontroliere neuzskata par politiski motivētu. Drīzāk jau par A.Šlesera attieksmi pret dzīvi vispār. Pieprasot 100 000 latu lielu morālo kompensāciju, tiesā pret A.Šleseru viņa vērsās, lai aizstāvētu savu un arī iestādes reputāciju. "Esmu amatpersona, kas no citiem prasa godīgu darbu. Ja man publiski pasaka, ka manam darbam nevar uzticēties, uzskatu, ka tas ir aizskārums manam amatam," stāsta I.Sudraba. Toties VK darbs pēdējos gados vairākkārt izmantots kā ierocis politiskajās cīņās. Pērn īsi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām plašsaziņas līdzekļos skaļi tika vērtēta ziņa, ka viens no prezidenta kandidātiem Aivars Endziņš, būdams Satversmes tiesas priekšsēdētājs, pats sev piešķīris prēmijas. Fonā palika informācija, ka līdzīgi rīkojies arī tā brīža Augstākās tiesas vadītājs Andris Guļāns un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, jo Latvijas likumdošana neparedz iespēju, kā šo iestāžu vadītāji var tikt pie prēmijām. To atzina arī VK, taču I.Sudraba norādīja, ka likumdošanas robi neattaisno to pārkāpšanu un šo iestāžu vadītājiem jāiztiek bez prēmijām. Lielākās diskusijas par politiķu patiesajiem mērķiem raisījās pēc VK konstatētajiem pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepenās grāmatvedības uzskaitē 2007.gada jūnijā. Tikai trīs mēnešus pēc revīzijas pabeigšanas tā brīža premjers Aigars Kalvītis (TP) no amata atstādināja KNAB šefu Alekseju Loskutovu, jo neesot skaidrības par "simtiem tūkstošiem latu". I.Sudraba neslēpa pārsteigumu par tik asu reakciju un norādīja, ka priecātos, ja tāda sekotu vienmēr, kad VK konstatē likuma pārkāpumus. Citreiz pēc tiešiem VK lūgumiem izvērtēt, vai amatpersonas rīcība atbildusi valsts interesēm, vispār netika reaģēts. "Žēl, ka novērtē nevis katru no revīzijas rezultātiem, bet atceras tajā brīdī, kad jāvēršas pret konkrētiem cilvēkiem," izvērtējot pēdējos gados notikušo, secina I.Sudraba.Krīze palīdzēs Izmeklēšanas stadijā 18 kriminālprocesu, tiesā atrodas trīs lietas, 11 pārbaužu gadījumos amatpersonas sauktas pie administratīvās atbildības — šie skaitļi ir daļa no VK padarīto darbu saraksta. I.Sudraba aizrāda, ka rezultātu nemērot pēc uzsākto kriminālprocesu skaita: "Galvenais, lai sakārtojas pati sistēma un pārkāpumi mazinās." Ministrijās pamazām tiekot sakārtotas īpašumlietas, pilnveidojusies grāmatvedības uzskaite. Labo darbu sarakstā I.Sudraba min arī valsts darbinieku atalgojumu sistēmas noregulēšanos. Pēdējos gados VK nemitīgi norādījusi uz biežajām prēmijām un piemaksām, kas vairākas reizes pārsniedz pašu algu. Tiesa, reālu uzlabojumu šajā jautājumā ir maz. I.Sudraba uzskata, ka algu jautājumu nedaudz sakārtos ekonomiskā krīze, jo premjers I.Godmanis (LPP/LC) oktobrī izdeva rezolūciju, kas aizliedz jebkāda veida piemaksas pie algas. Valdībā iestrēguši arī noteikumi, kas regulē valsts uzņēmumu padomes locekļu skaitu un nosaka nepieciešamās prasmes, kas labotu pašreizējo situāciju, kad atbildīgos amatos nokļūst politiķu preses sekretāri, bet viņu atalgojums partijām kalpo kā neoficiāla finansiālā barotne. Izveidota spēcīga komanda, uzlaboti darba apstākļi, sakārtoti iekšējie darba kārtības noteikumi — strādājot katru dienu no pulksten septiņiem rītā līdz vismaz septiņiem vakarā, I.Sudraba uzskata, ka pēdējos četros gados radījusi priekšnoteikumus rezultatīvam darbam. Pārvēlēšanas gadījumā nākamajos četros gados I.Sudraba VK darbu sola uzlabot tā, "lai droši varu pateikt, cik par katru ieguldīto latu atdosim atpakaļ".Sudrabas darbība XII 2004. Ingunu Sudrabu apstiprina par Valsts kontroles vadītāju. Virza TP. VI 2006. VK Latvijas Kultūras fondā konstatē nepilnīgu grāmatvedības uzskaiti un saziedoto līdzekļu izmantošanu personiskā labuma gūšanai. Fondam atņem sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Uzsāk kriminālprocesu, ko izbeidza noziedzīga sastāva trūkuma dēļ. IV 2007. Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaites dati par pēdējiem trim gadiem ir tik nepilnīgi, ka tos nav iespējams izmantot 2006.gada pārskata pārbaudes procedūrās. Uzsākts kriminālprocess. IV 2007. VK konstatē, ka 2006.gadā valsts akciju sabiedrība Biķernieku kompleksā sporta bāze nepamatoti tika pārveidota par privātu akciju sabiedrību, kurā valsts kapitāla daļu turētājam — Satiksmes ministrijai — palika tikai 47,5% no visām akcijām. Tādējādi privatizācijas procesā valstij vairs nebūtu iespēju gūt iespējami lielākus ieņēmumus. Uzsākts kriminālprocess, kura ietvaros prokurors atcēla iepriekš pieņemtos lēmumus un sporta komplekss atkal kļuva par valsts akciju sabiedrību. IV 2007. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš tiek saukts pie administratīvās atbildības par sevis prēmēšanu. U.Vītoliņš atmaksāja 2700 latu. IV 2007. Rīgas pašvaldība bezatlīdzības lietošanā ir nodevusi SIA Rīgas nami 64 pašvaldībai piederošās ēkas. 30% no ēku platības tiek izmantots komercdarbības veikšanai, kā rezultātā pašvaldības negūtie ieņēmumi revidējamajā laika posmā varēja būt vidēji viens miljons latu. Prokuratūra atsaka uzsākt kriminālprocesu. IX 2007. Iznomājot nekustamo īpašumu Rīgā, Stacijas laukumā, va/s Latvijas Pasts nav izmantojis iespēju gūt iespējami lielākus ieņēmumus. KNAB veica pārbaudi, bet pārkāpumus nekonstatēja. Prokuratūra lika KNAB veikt papildu pārbaudi. IX 2007. Premjers Aigars Kalvītis (TP) no amata uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādina KNAB šefu A.Loskutovu par pārkāpumiem operatīvās darbības līdzekļu izmantošanā. Tos revīzijā jau jūnijā konstatējusi VK. Saeimā tiek virzīts jautājums par A.Loskutova atlaišanu, taču lietussargu revolūcijas spiediena iespaidā decembrī demisionē pats A.Kalvītis. X 2007. Satiksmes ministrs A.Šlesers (LPP/LC), reaģējot uz VK pārbaudēm viņa pakļautajās iestādēs, izsakās, ka I.Sudraba strādā savu draugu interesēs, dodot mājienus par viņas iepriekšējo darbavietu Parex bankā. I.Sudraba vēršas tiesā par cieņas aizskaršanu un pieprasa Ls 100 000. Pirmajā instancē viņa zaudēja, apelācijas instancē lietu izskatīs pēc diviem gadiem. X 2007.Valsts aģentūra Tehnisko palīglīdzekļu centrs izsniegusi tehniskos palīglīdzekļus mirušām personām. Notiek kriminālprocess. IV 2008. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome sev noteikusi ne tikai algu, bet arī prēmijas un pabalstus, ko nedrīkstēja darīt. IV 2008. Atkārtoti konstatē, ka Augstākās tiesas vadītājs Andris Guļāns un Satversmes tiesas vadītājs Gunārs Kūtris nelikumīgi saņēmuši prēmijas. A.Guļāna gadījumā rīkojumu par prēmijas piešķiršanu parakstīja viņa vietnieks, bet G.Kūtra — viņš pats. VK atzīst, ka nav sistēmas, kā augstu iestāžu vadītāji likumīgi varētu tikt pie prēmijām. KNAB nevienā no gadījumiem interešu konfliktu nekonstatēja. XII 2008. I.Sudrabai beidzas pirmais termiņš. Saeimas vairākums sola atbalstu atkārtotai I.Sudrabas apstiprināšanai.