Lai arī aizsardzības ministra Vineta Veldres (TP) ieceri izveidot zirgu godasardzi premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kā arī Valsts kontrole šābrīža apstākļos par lietderīgu neuzskata, ministrijā darbs pie jauninājuma ieviešanas rit pilnā sparā. Plānots, ka godasardzi veidos 28 zirgi un 28 karavīri. Pēc Dienas aptuvenajām aplēsēm, veiktām saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plānotajiem izdevumiem, šāda veida valsts tēla spodrināšanai no budžeta prasīs vismaz 100 000 latu un ik gadu zirgu uzturēšanai papildus jāpiešķir vēl ap 70 000 latu, neskaitot izvietošanas, piesaistīto cilvēku, kā arī apmācības izmaksas.
Citās valstīs esot
Jau rakstīts, ka aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), kura ilggadējs vaļasprieks ir zirgi, iecerējis uz Zemessardzes bāzes izveidot jātnieku godasardzi valsts tēla spodrināšanai — tā piedalītos dažādos valstiski nozīmīgos pasākumos un svinīgās ceremonijās, sagaidītu prominentās ārzemju personas. Idejas pamatā ir doma turpināt Latvijas pirmās brīvvalsts laikos izveidotā Jātnieku pulka eskadrona tradīcijas. Plānots, ka zirgi tiks izmantoti arī modernās pieccīņas sportistu treniņos un sacensībās. Šāda tradīcija ir vairākās valstīs — ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā. "Interesi izrādījusi arī Lietuva," Dienai uzsver V.Veldre.
Patlaban ministrijā tiek izstrādāta attiecīgo normatīvo dokumentu bāze, lemts par nepieciešamo ekipējumu. Tiek izvērtētas arī zirgu uzturēšanas iespējamās vietas, kur tiktu atjaunotas jau esošās saimniecības ēkas vai celti jauni staļļi. Ministrijas aprēķinos patlaban iekļauta summa par katru zirgu — 2 000 latu, kā arī par katra jātnieku karavīra formastērpu — ap 500 latu. Formas būs līdzīgas Latvijas bruņoto spēku jātnieku formām pirms Otrā pasaules kara. Kā stāsta Jātnieku federācijas treneru padomes priekšsēdētāja Natālija Šakurova, viena zirga uzturēšana mēnesī izmaksās vēl ap 200 latu, neskaitot piesaistītos darbiniekus, apmācību un ekipējumu.
Zemāk par tirgus cenu
Ministrijas aprēķini gan ir pretrunā ar pašreizējām tirgus cenām. Dienas aptaujātie zirgaudzētāji ir vienisprātis, ka speciāli apmācīta zirga iegāde izmaksātu krietni virs 2000 latiem. Kā stāsta zirgaudzētavas 3 vītolu staļļi pārstāvis Juris Astičs, ja dzīvniekus plāno izmantot modernajai pieccīņai, jāšķiras no 8000 latiem. "Zirgu var jau nopirkt arī par 2000, bet viņš nebūs pat pusgatavs," zirgaudzētājs smīkņā.
Arī Latvijas Modernās pieccīņas federācijas pārstāvis Vladimirs Kravcovs stāsta, ka zirgiem jābūt īpašiem — apmēram četrus piecus gadus veciem, iejātiem. Kā skaidro Jātnieku federācijas treneru padomes priekšsēdētāja Natālija Šakurova, godasardzei atbilstošs zirgs izmaksātu 4000—7000 latu, iespējams, arī vairāk. "Viņiem jābūt speciāli apmācītiem — mierīgiem, nedrīkst baidīties no mašīnām" viņa skaidro un piebilst, ka ārzemēs cenas ir līdzīgas.
V.Veldre gan ir pārliecināts, ka cēlos dzīvniekus būs iespējams iegādāties par ministrijas norādīto cenu. "Netaisos pirkt Tērvetes, Burtnieku zirgaudzētavas zirgus, elites klases zirgus, kas piedalās pasaules mēroga olimpiādēs. Zirga cena ir tik, cik par viņu dod, nevis — cik prasa," viņš saka. Dzīvniekus plānots iegādāties tikai Latvijā — gan no individuālajiem, gan arī zirgaudzētavām, vēlāk apmācīt. Tos vērtēs komisija, kurā piedalīsies augstas klases speciālisti — "pats tur nebūšu, lai izvairītos no interešu konflikta", pauž V.Veldre, kuram pašam pieder astoņi zirgi un viens kumeļš. Tiks meklēti iejāti, psiholoģiski nosvērti dzīvnieki, ne jaunāki par četriem gadiem un spējīgi pārlēkt 1,2 m augstu barjeru. Tiesa, V.Kravcovs stāsta, ka šādus atrast patlaban nereti sagādā problēmas.
Īstermiņa pasākums
Savukārt I.Godmanis ieceri neatbalsta un esošajā valsts budžeta situācijā par lietderīgāku uzskatu ministrijas līdzekļu atvēlēšanu ekipējuma uzlabošanai armijā dienošajiem karavīriem — "īpaši tiem, kuri dienē miera uzturēšanas misijās ārvalstīs, lai garantētu viņu drošību". Arī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir skeptiska — iecerei atvēlētā summa ir par lielu. Jāpiebilst, ka AM ik gadu tiek piešķirti 2% no iekšzemes kopprodukta. "Šāda vēlēšanās vizuāli parādīt darba rezultātus ir slimība, kas jāizslimo. Turpretī ilgtermiņa pasākumiem, kur rezultātus neredz uzreiz, nepietiek ne vēlmes, ne pacietības," viņa atzīst un iesaka ministrijai līdzekļus ieguldīt karavīru medicīnas aprūpē.