Tautas partija paliks pie 103 novadu kartes

lasījumā pieņemtā administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta kritērijiem, kuri liedz veidot novadus ar mazāk nekā 4000 iedzīvotāju un bez attīstības centra ar vismaz 2000 iedzīvotāju. Par šo likumprojektu, kuram kā pielikums būs novadu karte, Saeima galīgajā lasījumā varētu balsot pēc aptuveni mēneša.Pieļauj izņēmumu Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sāka vērtēt pašvaldību ministra, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Pilsoniskās savienības (PS)priekšlikumus novadu kartei. Abu politisko spēku ierosinājumi vairākumā gadījumu sakrīt, un, ja tos atbalstītu, maksimālais novadu skaits būtu 138. Abas frakcijas rosina respektēt to pašvaldību intereses, kas nemierā ar to iekļaušanu lielajos novados pretēji pašvaldību gribai ir vērsušās Satversmes tiesā. ZZS un Pilsoniskā savienība iesaka veidot atsevišķi, piemēram, Amatas, Ances, Baltinavas, Dižstendes, Lapmežciema, Priekuļu, Maltas, Vecsaules novadus. Saeimas komisija iecerējusi visu strīdīgo teritoriju vietējos līderus uzaicināt uz savu sēdi, un kā pirmie šonedēļ tika uzklausīti pašvaldību vadītāji no Latgales, kur problēmu esot vismazāk. Priekšā vēl tikšanās ar Kurzemes, Zemgales un Vidzemes pārstāvjiem, bet atsevišķu sēdi paredzēts veltīt Cēsu rajonam, kur situācija ir visneskaidrākā. Tajā ir arī visiem kritērijiem atbilstošais Priekuļu novads ar attīstītu infrastruktūru, kas tiek iekļauts Cēsu novadā tikai tādēļ, lai tam varētu pievienot aiz Priekuļiem esošos Mārsnēnus un Liepu. Ja Saeima nolemj atbalstīt ministra E.Zalāna ierosinājumu pieņemt valdībā jau apstiprināto 103 novadu karti, tad uz 12 tajā paredzētajām pašvaldībām, kuras neatbilst administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta kritērijiem, būtu attiecināts izņēmums, ko likumprojekts pieļauj. Tādā gadījumā tomēr atsevišķi tiktu veidots Brenguļu, Ciblas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Naukšēnu, Nīcas, Rucavas, Rugāju, Sējas, Vaiņodes, Vārkavas un Vecpiebalgas novads. Trīs no tiem ir Latgalē un jau ir izvērtēti kopā ar pašvaldību vadītājiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, dodot iespēju Rugāju novadam saglabāt patstāvību, bet vienu no pirmajiem, jau 2000.gadā izveidoto Ciblas novadu, iekļaujot Ludzas novadā. Savukārt Vārkavas likteni komisijas deputāti neizlēma, jo atskārta, ka balsojumi kļūst neprognozējami un var padarīt karti neloģisku — attīstīties spējīgais Maltas novads tika iebalsots Rēzeknes novadā, lai šī pašvaldība nebūtu kā sala lielā novada vidū. Savukārt Baltinavas novadam ar tikai 1440 iedzīvotājiem ļāva saglabāt patstāvību.Izšķirs balsojums Saeimā M.Kučinskis atzīst, ka cilvēciskais faktors ir šo nelielo pašvaldību pusē, jo viņi uzskata, ka spēj veikt pašvaldības funkcijas un rūpēties par iedzīvotājiem. Taču nav saskatāmas attīstības iespējas teritorijās, kas saņēmušas finansējumu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, bet kompromiss ir jāmeklē, un tas varētu būt atsevišķu nelielo novadu respektēšana, lai dotu tiem iespēju pašiem pārliecināties, cik dzīvotspējīgi tie ir. Tāpēc M.Kučinskis arī ierosināja komisijai lēmumu pieņemt pēc visu pašvaldību uzklausīšanas. Turklāt galīgo lēmumu pieņems Saeima. Uzaicinātajās pašvaldībās pārsvarā vienīgās darbavietas ir valsts iestādes un zemnieku saimniecības. Savukārt vietējiem līderiem neviens neesot pierādījis, ka to iekļaušana lielajos novados veicinās attīstību, ja nebūs nodrošināti labi ceļi, kas ir priekšnoteikums uzņēmējdarbības sākšanai. Turklāt tagad laukos jau ir arī kvalificēta darbaspēka trūkums. Ludzas rajona padomes priekšsēdis Juris Dombrovskis to saista ar valsts politikas sekām, kas neveicināja prognozējamu lauku attīstību, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem arī nav iespējas realizēt savu produkciju. Tāpat netika nodrošināta pēctecība pašvaldību reformas īstenošanā, kas ilgst jau vairāk nekā desmit gadu, un ar katru nākamo pašvaldību ministru mainās spēles noteikumi Tā dēļ neesot, no kā prasīt atbildību, norādīja vairāki pašvaldību vadītāji. Gunārs Laicāns (PS) sacīja: "Māra Kučinska laikā bija izveidots labs kompromiss veidot 167 novadus, taču tad atnāca viens gudrinieks un visu sajauca." Ar teikto bija domāts iepriekšējais ministrs Aigars Štokenbergs (toreiz TP), kas tagad ir Sabiedrībā citai politikai. Ministrs nāca ar piedāvājumu veidot lielus novadus viena rajona robežās, par ko tagad runā arī Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs, kura partija sadarbojas ar radikāli atšķirīga viedokļa — brīvprātīgas pašvaldību apvienošanās — aizstāvjiem no ZZS.