Jaunais laiks prasa tēvzemiešiem izvirzīt jaunu mēra kandidātu. Zīle par prioritāti uzskata stabila vairākuma izveidošanu domē
Tēvzemei un brīvībai/LNNK valde neredz pamata atsaukt Jāni Birku no Rīgas mēra amata un izvirzīt jaunu kandidātu, kā to paredz naktī no trešdienas uz ceturtdienu parakstītā Jaunā laika, TB/LNNK un LPP/LC pārstāvju vienošanās. Tajā teikts, ka partijas uztic TB/LNNK veidot jaunu domes koalīciju un atbalstīt TB/LNNK "izvirzīto jauno Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidātu". Tas nozīmētu Jāņa Birka nomaiņu amatā, bet TB/LNNK līderis Roberts Zīle Dienai sacīja, ka valdes sēdē šāda varbūtība pat netika diskutēta, jo valdes locekļi par primāro uzskata stabila vairākuma izveidošanu domē, par ko piektdien TB/LNNK turpinās sarunas ar JL, kā arī uzsāks ar Tautas partiju un sociāldemokrātiem.
JL domes priekšsēdētājs Artis Kampars nevarēja komentēt šo tēvzemiešu paziņojumu, jo vēlas dzirdēt argumentāciju, taču uzskata, ka sarunas ir jāturpina. Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks Dienai sacīja, ka savas domas neesot mainījis, bet viņš arī viens neizlemšot, kā tālāk rīkoties. "Nedomāju, ka mums tagad būtu prātīgi gulties priekšā trolejbusiem," teica O.Pulks. Pat ja tēvzemiešu izpratnē jauns mēra kandidāts ir J.Birks, tad esot jāskatās, kāds būs piedāvājums.
No TB/LNNK valdes locekļu sacītā Diena secināja, ka valdes sēdē ir pārrunāti arī iespējamie riski, kas varētu rasties, atsakoties no sava mēra, jo — ja pat uz pāris stundām dome paliktu bez vadības, "varam sagaidīt netīras spēles, kuru rezultātā zaudētāji būs gan TB/LNNK, gan Jaunais laiks" secināts sēdē. Uz mēra atsaukšanu partija nebūtu gatava pat tad, ja draudētu palikšana opozīcijā. Ja arī JL iesniegtu domē lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu mēram, kas vēl nav izdarīts, un līdz ar to saskaņā ar procedūru vairs nav droša šāda jautājumu iekļaušana otrdienas sēdē, tad ļoti ticami, ka J.Birks arī pēc varbūtējās amata zaudēšanas tiktu virzīts vēlreiz uz šo posteni.
JL, TB/LNNK un LPP/LC pārstāvji parakstīja vienošanos par jaunas koalīcijas veidošanu Rīgas domē, kurā minēts punkts par jauna TB/LNNK kandidāta nominēšanu Rīgas galvas amatam, R.Zīle sacīja — katrs to uztver citādi. Viņaprāt, tas var būt arī esošais domes priekšsēdis, ja visi par to vienojas. R.Zīle uzskata, ka nepilnu gadu pirms vēlēšanām nav racionāli mainīt pieredzējušu cilvēku pret tādu, kam šīs pieredzes nav. No JL puses minētā prasība ir bijusi kompromisa piedāvājums, lai nezaudētu savu pašcieņu, ņemot vērā savāktos parakstus par neuzticības izteikšanu J.Birkam. Zināms, ka parakstu vākšanas laikā partijām nav bijušas sarunas par to, kas varētu veidot jauno koalīciju un kas notiks, ja vairākums nobalsos par mēra atbrīvošanu.
Ceturtdien JL valde atbalstīja šo vienošanos, pilnībā paļaujoties uz TB/LNNK, Dienai sacīja JL domes priekšsēdis A.Kampars. Viņš atzina, ka JL "simpātisks kā mēra kandidāts šķiet Einars Cilinskis". Atšķirībā no JL domes frakcijas vadītāja Olafa Pulka, kas iepriekš, tieši konsultējoties ar TP pārstāvjiem, sāka parakstu vākšanu par neuzticību J.Birkam, JL valdes vadošās personas priekšroku dotu sadarbībai ar LSDSP, nevis TP, kas bijusi atbildīga par jomu, kurā konstatēti iespējamie korupcijas gadījumi. Savukārt R.Zīle jau dienas vidū paziņoja, ka piedāvājumu iesaistīties koalīcijā izteiks Tautas partijai, kurai domē ir deviņi deputāti un kas ir arī sadarbības partneris valdībā. Tas svarīgi ir arī premjera Ivara Godmaņa pārstāvētajai LPP/LC.
TP vadība, kas līdz ceturtdienas rītam izlikās, ka notikumi domē to neskar, ceturtdien tomēr iesaistījās patiesības noskaidrošanā, jo līdz ar paziņojumiem par jaunas koalīcijas veidošanu, pastāvēja iespēja kādai no neuzticības izteicējām palikt ārpus tās. TP līderis Aigars Kalvītis Dienai gan uzsvēra, ka TP valde nav lēmusi par Rīgas domes koalīcijas atstāšanu. Taču kopā ar sociāldemokrātiem JL ierosinājumu nomainīt J.Birku bija parakstījuši arī trīs TP deputāti. A.Kalvītis to skaidro tikai ar pretrunām Edmunda Krastiņa un J.Birka attiecībās gan saistībā ar kādiem projektiem, ko J.Birks neesot koleģiāli saskaņojis ar partneriem, gan ar apvainojumiem, ko mērs izteicis E.Krastiņam pēc atkāpšanās no attīstības komitejas vadītāja amata. Domes priekšsēdētājs E.Krastiņa aicinājumu arī J.Birkam uzņemties atbildību bija novērtējis kā "mēģinājumu novērst uzmanību no savām nedienām". TP līderis nedomā, ka mēra izteikumi būtu jāskata kontekstā ar Rīgas vicemēra Andra Ārgaļa (TP) ik pa laikam publiski izteiktajām replikām par J.Birka darbu, "jo to, ko var atļauties koalīcijas sastāvdaļa, to nevar atļauties tās vadītājs".
Trīs partijām, kas veido kodolu, domē ir 26 deputāti, ieskaitot Pilsoniskās savienības (PS) biedru, bijušo tēvzemieti Daini Staltu. PS domē pārstāv arī Maija Stefane, kas aizgājusi no JL. LPP/LC ir sadarbības līgums ar Saskaņas centra deputātiem, kuru frakcijā ir piecas balsis. Teorētiski trīs partijas koalīciju var izveidot, bet tādā gadījumā tā vairākumu varētu nodrošināt tikai ar kreiso atbalstu, kas nesaskan ar R.Zīles nodomu izveidot četru vai pat piecu partiju koalīciju ar pēc iespējas mazākām izmaiņām atbildības jomu sadalē.