Tēriņu apcirpšana IZM visvairāk varētu skart augstāko izglītību un zinātni

No visām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām vissāpīgākais cirtiens varētu būt pētniecībai — kā ar nazi pilnībā nocirsts valsts finansējums augstskolu pētnieciskajai darbībai, ievērojami mazāk naudas valsts piešķirs arī zinātniskajiem projektiem. Varētu atspēlēties Saeimas ceturtdien komisijām nodotais 2009.gada valsts budžeta projekts liecina, ka IZM dotācija no valsts budžeta salīdzinājumā ar šāgada piešķīrumu ir samazinājusies par 42 miljoniem latu, no kuriem vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija sarukusi par 24 miljoniem latu. "Ir pilnīgi skaidrs, ka tas var atspēlēties ilgtermiņā, jo izglītība ir investīcijas nākotnē," paredz Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) skaidro, ka IZM princips, sadalot visām jomām finansējumu no samazinātās valsts dotācijas, bijis nevis atņemt visiem vienādu daļu, bet gan skart "mazāk sāpīgās" jomas. Vispārējās izglītības sadaļā vismazāk sāpīgā, pēc IZM domām, ir pedagogu kvalifikācijas celšana — ja šogad pedagogu tālākizglītībai tērēti 444 287 latu, tad nākamgad — Ls 242 965. Tas nozīmēs, ka mazākam skaitam skolotāju būs piedāvātas noteiktu kursu programmas vai arī samazināsies to stundu skaits, tomēr, kā uzsver M.?Gruškevics, esot plašas iespējas šim mērķim izmantot ES struktūrfondu naudu. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva apstiprina, ka pēdējie divi gadi, pateicoties ES finansējumam, bijuši "gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi piesātināti ar kursiem", tāpēc šis samazinājums "nav tas sāpīgākais". Jau vairākus gadus valdība nepilda Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka valsts budžetā katra skolēna mācību grāmatu iegādei jāparedz septiņi lati gadā. Šogad valsts vienam skolēnam atvēlējusi 4,12 latus, un IZM budžeta projekts liecina, ka arī nākamgad, par spīti tiesībsarga aicinājumam, nekas nemainīsies. No finansējuma samazināšanas nākamgad pagaidām izdevies izsprukt profesionālās izglītības iestādēm, un to dotācija pat palielināsies par 4,4 miljoniem latu, kas būs uz septembrī paaugstināto pedagogu algu rēķina. Arodskolās uzņemšana jau notikusi, un "mēs nevaram budžetu samazināt no janvāra, kad četrus mēnešus bērni jau mācās noteiktās skolās noteiktās izglītības programmās", akcentē M.Gruškevics, nenoliedzot, ka nākamvasar gan varētu tikt izvērtēts profesionālo izglītības iestāžu tīkls un, iespējams, kādas skolas varētu slēgt. Tāpat pieļauts, ka vasarā varētu lemt arī par vairāku vispārizglītojošo skolu nefinansēšanu no valsts budžeta, kas varētu būt viens no avotiem, kur gūt trūkstošos 37 miljonus latu pedagogu algām. Ir runa par aptuveni 40 skolu, kurām ir vāji akreditācijas rezultāti un skolēnu mācību sasniegumi. Nogriezīs pirkstu Visasāk finansējuma samazinājumu nākamgad varētu izjust augstskolas un zinātniskie institūti, jo IZM pilnībā apturējusi finansējuma plūsmu augstskolu zinātniskās darbības attīstībai, kas šogad, piemēram, bija 5,65 miljoni latu, un par 2,79 miljoniem latu samazinājusi arī finansējumu zinātnisko grantu projektiem. Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš stāsta, ka tādējādi nebūs iespējas sniegt pētniecībā balstītu izglītību. M.Gruškevics uzsver, ka augstskolu pētnieciskajai darbībai nauda nav piešķirta, lai nebūtu jāķeras klāt otram augstākās izglītības finansējuma avotam — valsts budžeta finansētajām studiju vietām. "Uz jautājumu, kā viņi (augstskolas — red.) labāk paši gribētu — vai lai mēs samazinām par vienādu procentu finansējumu gan zinātniskajai darbībai, gan valsts budžeta finansētajām studiju vietām, viņi teica — labāk atstāt finansējumu studentu vietām. Tā viņiem nesamazinās studentu skaits," skaidro M.?Gruškevics. Viņa interpretācijā "augstskolas ir piekritušas, ka tām nevis no katra pirksta nogriež pa gabaliņam, un tad sāpētu visa roka, bet labāk, ka vienu pirkstu uz gadu nogriež nost. Tad vismaz paliek četri darbojošies pirksti". "Bet tomēr kroplis," piebilst kāda bijusī augstākā līmeņa IZM amatpersona, nejauši noklausījusies M.Gruškevica Dienai teikto. M.Auziņš gan noliedz, ka viņam piedāvāta šāda izvēle. Viņš norāda, ka pret budžeta vietu skaita samazināšanu sabiedrībai varētu būt daudz asāka reakcija, ņemot vērā to, ka jau tagad trīs ceturtdaļas studentu par savām mācībām maksā paši. P.Strautiņš uzsver, ka "pētniecības vājā saite ar izglītību Latvijā ir zināms fakts", tāpēc drīzāk vajadzētu samazināt budžeta vietu skaitu "jomās, kur cilvēki ir gatavi maksāt paši", — sociālajās zinātnēs, kur tirgus darbojoties labi. Nepiesaistīs jaunos Zinātnes nākamā gada kopējais budžets ir samazinājies par 7,1 miljonu latu, kas skaidrojams ar zinātnes grantu projektiem paredzētā finansējuma samazināšanu. Šogad Latvijas Zinātnes padome finansēja 700 grantu projektus, savukārt nākamgad naudas pietiks 24, atšķirību iezīmē Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Tas nozīmē, ka samazināsies arī iespējas zinātnei piesaistīt jaunus cilvēkus, jo arī studenti varēja piedalīties grantu projektos un saņemt naudu. Vēl vairāk zinātnes resursus samazināšot arī grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldību finansētajiem projektiem turpmāk atņems vēl 18% no finansējuma. M.Gruškevics uzsver, ka nevajag visu "uztaisīt melnās krāsās", jo vēl ir alternatīva — ES naudas izmantošana. Zinātnieki gan iebilst, ka jaunā plānošanas perioda struktūrfondu līdzekļu apguve nākamā gada pirmajā pusē varētu nebūt sākusies, turklāt nākamgad valsts vairs nedos līdzfinansējumu 15% apjomā no visa projekta izdevumiem, bet gan tikai 7,5%, otra daļa esot jāsedz pašiem zinātniskajiem institūtiem. Zinātnieki arī netic, ka pētniecības finansējums tiek samazināts tikai uz gadu. "Jānotievē" būs arī IZM struktūrai — M.Gruškevics plāno apvienot vairākus IZM departamentus un nodaļas, samazinot štata vietu skaitu par 21 cilvēku, centrālā aparāta izdevumi tad varētu sarukt par pusmiljonu latu. Plānots apvienot Vispārējās izglītības un Profesionālās Izglītības, Augstākās izglītības un Zinātnes, Finanšu un investīciju, Politikas koordinācijas un Eiropas lietu departamentus. Pret apvienošanu gan ir iebildumi. Piemēram, Bulduru dārzkopības vidusskolas direktors Aivars Griķis akcentē, ka ir atšķirības starp profesionālo un vispārējo izglītību un, ja tās "saliks vienā katlā", starp šīm jomām nebūs nekādas koordinācijas. Arī J.Ekmanis iebilst pret Augstākās izglītības un Zinātnes departamentu apvienošanu, jo tiem esot dažādas funkcijas.